Lielās dienas svētes Katlakalnā

Svētdien, 2018.gada 18.martā no 6.00 svētīsim Lielo dienu Katlakalnā. Vispirms satiksimies pie Tautas nama (Pļavniekkalna ielā 35) un kopā dosimies uz Atpūtas vietu Nēģīši, kur gleznainajā Sausās Daugavas krastā notiks Saules sagaidīšanas rituāls - sagaidīsim un svinēsim, apdziedāsim un godināsim pār Daugavu un Doles salas kokiem austošo sauli. Pēc tam pie Katlakalna Tautas nama notiks tālākās svinības – šūpošanās, olu kaujas, dziesmas un rotaļas.

Lielās dienas svētīšanas norise Katlakalnā:

6.00 - tikšanās pie Katlakalna Tautas nama (Katlakalnā, Pļavniekkalna ielā 35)

6.15 – Atpūtas vietā Nēģīši (aiz Pļavniekkalna sākumskolas, Ievu ielas galā) Saules sagaidīšanas rituāli, gavilēšana, saules saukšana un sveicināšana. Kursim Lielās diena rīta uguni. Mazgāsim mutes Daugavā. Dzīsim putnus. Daudzināsim sauli un pavasari, vēlēsim viens otram auglību un veselību, piesauksim prieku un izdošanos mūsu darbos.

Liepu, Siena, Vīgriežu mēnesis

Itin bieži tradīcijas pētnieki jau iemanās arvien vairāk lietot senos mēnešu nosaukumus. Taisnības labad gan jāsaka, ka tie drīzāk atbilst Mēness mēneša ritiem, nevis kalendārajiem datumiem. Bet mēs nu varam censties to salāgot ar mūsdienu izpratni. Jūlijs dažādās vietās tiek dēvēts par Liepu, Siena vai Vīgriežu mēnesi. Dabiska likumsakarība - jūlijā zied liepas un vīgrieži, jūlijs ir karstākais siena laiks. Arī mūsu brāļi lietuvieši to dēvē par Liepu mēnesi. Pie tam dažviet Lietuvā 7.jūliju svēta kā Laimas dienu. Mums nu atliek vien atcerēties, cik nozīmīga ir Laimas saistība ar liepu. Liepa ir kā Laimas koks. Un iedvesmai palasīt vienu skaistajā Jāņa Veseļa teiksmām par to, kā Dievs laida Laimu.

Nāk PĒTERDIENA!

Pētera diena (Lapu, Pērkona jeb Zibens diena) 29.jūnijā

Samaisīju iemauktiņus,

Metu ceļa maliņā:

Lai Jānītis kavējās,

Lai panāca Pēterītis

Senā tradicionālā Pēterdiena ir Jāņu laika, Vasaras saulgriežu laika noslēgums. Mums ir pamats domāt, ka Pēterdienu svētīja kā Jāņu dienas atsvēti. Pēc mūslaiku kalendāra Pēterdienu svēta 29.jūnijā un atšķirībā no citām iezīmīgajām un svētku dienām, nesvēta Pēterdienas vakaru. Vismaz Dainās neatrodam norādi par Pētervakaru. Ir tikai Pēterdiena. Tas vēl jo vairāk rada iespaidu par kāda cikla noslēgumu, nevis kādu atsevišķu dienu, kuŗu sāk svētīt dienas vakarā. Tradīcijas pētniece, folkloras zinātniece Janīna Kursīte pauž, ka Pēteris ir Jāņa dvīņu brālis.

Kad pumpuri sprāgst un Jurģis (Jorė) palaiž rasu

Lietuvieši aizvadītajās brīvdienās svinēja Jori – pirmā pavasara zaļuma svētkus un pirmo ganību dienu. Tāpēc mazliet par šiem svētkiem, kas tuvi mūsu Ūsiņiem, bet tomēr ar citām niansēm, un kuru norisēs atpazīsim pat dažas mūsu Lielās dienas tradīcijas.

Visskaistāk par šo svētku būtību stāsta Knuta Skujenieka atdzejotā leišu tautasdziesma “Jurģi, sildi zemi...”, kurā ir arī vārdi “Jurģi, palaid rasu” – savādi, bet vismaz es to, ka pavasara sākumā rasas nav, pamanīju tikai šīs dziesmas ietekmē. Patiesi, aptuveni līdz Jurģu laikam pavasara naktis ir sausas, zaļums pļavās un dārzos aug kūtri līdz brīdim, kad ap šo laiku Jurģis palaiž rasu, kas ik vakarus veldzē zemi, un tad gan aiziet zaļums pilnā sparā! (interesanti, bet šai it kā agrajā pavasarī es savā dzīvesvietā Aknīstes novadā rasu vēl neesmu manījusi. Nez, kā citi, un ko tas varētu nozīmēt?)

Bet tagad – pie lietuviešu tradīciju aprakstiem!

Latviešu maskošanās tradīcijas PAVASARĪ

Baltu tradīcija – Maizes svētīšana / Uguns dievietes Gabijas diena

Neliels raksts no lietuviešu tradīciju pūra:

5. februārī notiek Maizes svētīšanas rituāls. Aukura liesmās tiek svētīta visa atnestā maize un pēc tam izdalīta visiem sanākušajiem: vaidile lauž svētkiem īpaši cepto apaļo maizes klaipu, ieliek maizes gabaliņu linu audekla maisiņā un kopā ar vēlējumiem pasniedz katram kopienas loceklim. Skan vēlējumi: lai ģimenes būtu stipras, lai mājās netrūktu maizes, lai būtu auglīgs gads, lai ļaunums un likstas mestu lielu līkumu…

Kā satikt METENI?

Metenīti, Metenīti,
Kur ir tava pātadziņ'
Vai silā, vai krūmā,
Vai aiz rokas kažokā?

Cik daudzi esam lekuši ķekatās vai gājuši budēļos, vizinājušies no kalniņa un tālu ciemos braukuši. Meteņam malku veduši, uguni kūruši, lielījušies un vēl citās Meteņa laikam raksturīgās nodarbēs piedalījušies. Varbūt tās vērojuši. Bet varbūt par tādām tik iztālēm dzirdējuši.

Ziemas laiks. Sala mēnesis

Gunta Saule

Izsenis cilvēki, pasaulē dzīvojot, ir sapratuši, ka viss šai Saulē, un, kas zin, arī Aizsaulē, notiek ritmiski. Mēs zinām savus soļu, elpas un sirds ritmus, kas tie pamanāmākie, bet ir arī citi - smalkāki. Un arī tālāki ritmi: tas ritms, ar kādu viļņi no jūŗas tālumiem nāk krastā, ritms, ar kādu vēji nes mākoņus, ritms, kādā Zeme riņķo ap savu asi un tai pat laikā vēl ap Sauli arī. Ritms, kādā visa mūsu Piena ceļa galaktika virpuļo Izplatījumā.

Pērkona diena

Ai, Jānīti ziedainīti,

Ai, Pēteri lapainīti,

Aiz Pētera lapiņām

Jāņa ziedu neredzēja.

(33022-1, Sigulda)

Jānīšam augsti zirgi,

Vēl augstāki Pēteram:

Jānīts jāja pusē koka,

Pēters koka virsaunē.

(33038-0, Rēzeknes Barkavā)

Saulgriežu laikā

Gunta Saule, latviskās dzīvesziņas zinātāja, 

dalās ar vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijām un rituāliem:

Raksts tapis sadarbībā ar LATIO

Mājas un sētas pošana svētkiem 

To jau gluži visi zina, ka līdz Jāņiem dārziem jābūt izravētiem. Māju poš un tīra, un izrotā. 

Kā vēsta tradīcija – tīrīšanu allaž, ne tikai svētkus gaidot, bet arī ikdienā, sāk no sliekšņa un pabeidz pie sliekšņa. Diezgan svarīgi apzināties, ka, iztīrot gružus un netīrumus, mēs izmetam arī citu lieko, savu laiku pārdzīvojušo, nevajadzīgo, to, ko negribam savā saimē un ģimenē līdzi nest. 

Uguns gadskārtu rituālos

Gunta Saule, vēstījums Baltu krivulē Ožkinē

Es atnācu uguntiņu

Ar basām kājiņām.

Mēs esam Uguns tauta. Mums Uguns ir svēta. Uguns ir tūkstošveide. Uguns ir gan tā, kuŗa sargā, gan tā, no kuŗas jāsargās. Uguns ir stipra.

Iešana cauri uguņiem basām kājām ir gan spēka apliecinājums, gan arī bijības, cieņpilnas pietātes apliecinājums. Koncentrēšanās spēju apliecinājums. Tikai tas, kuŗš apzinās mērķi, var „aizmirst” par liesmām, kas dedzina pēdas un iet uguņiem cauri bez bailēm un satraukuma. Vai spēj pats kļūt par uguni, lai izietu ugunij cauri.

Vienkārši par Ziemas Saulgriežiem

Jau izsenis vietā, kur veidojusies mūsu latviešu tauta, tiek svētīti gadskārtu svētki. Un, lai arī senās ciltis, kuŗās šo gada rituma mirkļu iezīmēšana aizsākusies un turpinās, bija dažādas - kurši, galindi, zemgaļi, sēļi, latgaļi..., mēs tos dēvējam par latviešu tradicionālajiem svētkiem, par latviešu tradicionālo pasaules redzējumu.  Tātad, - par Ziemassvētkiem, par Ziemas Saulgriežiem.

Daudzi no mums jau senās Gadskārtu svētku tradīcijas apguvuši un piedzīvojuši, citi esam tik pašā ceļa sākumā. Taču it visiem - gan tiem, kuŗi jau daudz zina, gan tiem, kuŗiem šķiet, ka viņi vēl nezina nekā, ir allaž kas jauns un līdz tam nezināms par svētkiem uzzināms un izzināms. Padalīšos tajā, ko šobrīd zinu es:)