Lietuvieši aizvadītajās brīvdienās svinēja Jori – pirmā pavasara zaļuma svētkus un pirmo ganību dienu. Tāpēc mazliet par šiem svētkiem, kas tuvi mūsu Ūsiņiem, bet tomēr ar citām niansēm, un kuru norisēs atpazīsim pat dažas mūsu Lielās dienas tradīcijas. Visskaistāk par šo svētku būtību stāsta Knuta Skujenieka atdzejotā leišu tautasdziesma “Jurģi, sildi zemi...”, kurā ir arī vārdi “Jurģi, palaid rasu” – savādi, bet vismaz es to, ka pavasara sākumā rasas nav, pamanīju tikai šīs dziesmas ietekmē. Patiesi, aptuveni līdz Jurģu laikam pavasara naktis ir sausas, zaļums pļavās un dārzos aug kūtri līdz brīdim, kad ap šo laiku Jurģis palaiž rasu, kas ik vakarus veldzē zemi, un tad gan aiziet zaļums pilnā sparā! (interesanti, bet šai it kā agrajā pavasarī es savā dzīvesvietā Aknīstes novadā rasu vēl neesmu manījusi. Nez, kā citi, un ko tas varētu nozīmēt?)
Bet tagad – pie lietuviešu tradīciju aprakstiem!
