No Lielās dienas līdz Pavasara Mārai

Lielā diena jau pirms laba laika kā iedziedāta, saule un jaunā vasara iešūpotas. Ziemas vārti veras ciet. Gan vēl ļoti palēnām un tomēr... lai kā ziema censtos vēl kaut pa mazu spraudziņu mūs kaitināt ar sniega pitēm, salnām un saltiem vējiem, mēs tomēr esam jau vasaras pusē iekšā un ziemas laiks beidzies... Gan jau ziemai nāks atkal viņas laiki, kad varēs putināt uz nebēdu. Nu pie mums valda saule un pavasar's.

Meditācija un garīgās prakses tradīcijas latviešu folklorā 6.turpinājums

Dzintars Vilnis Korns

Rudens – Māras laiks

Ne tikai latviešu tradīcijas uzsver ziemeļu puslodes rudens mēnešu īpašo saistību ar sievišķo sākumu. Vēdiskā tradīcija šajā laika posmā svin Šaradija Navaratri – deviņas naktis un desmit dienas, kurās godina dievišķo māti visās tās formās. Un mēnesi vēlāk vēdiskajā kalendārā ir Gaismas svētki Divali, un dievišķās mātes labvēlīgo aspektu godināšana tajos ir viens no būtiskiem momentiem. Senās vēdu tradīcijas šim laikam norāda uz īpašo nozīmi, kāda ir gan sabiedriskajam darbam vispārības un dabas atveseļošanas labā, gan apceres tradīcijām cilvēku sabiedrības un pašas mātes Zemes veselības uzturēšanas atbalstam. Vēdiskais pandīts un mūks Svami Vidjadišānanda uzsver, ka apzinātībā dzīvojoši cilvēki var taču saprast, ka vesels ķermenis ir liela dāvana. Un ka veselīga cilvēciskā dzīve ir lielā mērā atkarīga no mātes Zemes veselības. Tāpēc ikvienam ir jākalpo arī pašas Zemes atveseļošanai, jo “ķermenis tāpat kā augsne dzīvo smalkā līdzsvarā ar atmosfēras skābekli un prānas enerģiju augstāk virs zemes” (Svami Vidjadišānanda vēstulē skolniekiem 2012.gada oktobrī). Un atveseļošana ir atkarīga no daudziem faktoriem, tajā skaitā daudzējādā ziņā no sabiedrības mentālā stāvokļa. Viņš uzsver, ka mums visiem vajadzētu mēģināt dziļāk saprast, ka bez mātes Zemes gādības nekādas cilvēciskās dzīves vajadzības nav realizējamas – ne fiziskās un arī ne garīgās.