Senatnē katrā katrā gada laikā, svētkos, godos, darba un atpūtas brīžos bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un savi ēdieni. Un senie pierakstīti ticējumi vēsta arī to, ka zīmīgo dienu gadā ir bijais vairākas, ne tikai astoņie lielie gadskārtu svētki vien, bet arī mazāki. Mūsdienās pamazām tiecamies šos senos ticējumus nest gaismā, piedzīvot atkal no jauna.
Sveču diena ir viena no tādām iezīmdienām. Mūsdienu kalendārā 2.februāris, bet tālākā senatnē tā varēja būt gan kāds piektvakars pirms Meteņiem vai varbūt otrais jaunmēness pēc Ziemassvētkiem - tā diena, kad jaunā Mēness sirpītis ieraugāms pie debesīm. Vai varbūt vēl kā citādi noteica senie jūtīgie ļaudis sveču liešanai piemērotāko laiku.
