Gunta Saule
Kā mums nosargāt savas sēklas? Kā nosargāt savas tiesības pēc veselas pārtikas un veseliem augiem mūsu dārzos?
Pirms gadiem trim vai pieciem Latvijā par to zināja ļoti maz, tikpat kā neko. Vārds, jēdziens – Monsanto mums nebija pazīstams. Zinu, ka vēl arvien daudziem tas ir nezināms. Mēs nezinājām, ka tas varbūt ir saistīts un laika gaitā arvien vairāk gribēš būt saistīts ar mūsu ikdienu, dzīvi un būtībā arī ar dzīvību un veselību.
Bet toreiz Anitas Kļaviņas iedvesmoti mēs sākām rādīt viņas no franču valodas pārtulkotu filmu par Monsanto, par firmu, kuŗa izplata pasaulē modificētas sēklas. Un ne tika izplata, bet nelietīgā ceļā panāk, ka sēklaudzētāji drīkst pirkt, sēt un izplatīt tikai un vienīgi modificētas sēklas. Par filmu vairāk:http://www.tautasforums.lv/?p=163
Pēc tam Latvijas ļaudis, un jo īpaši jaunākās paaudzes cilvēki ļoti rosīgi veidoja tīklus, izmantoja dažādas un daudzveidīgas sadarbošanās metodes, formas un veidus, lai ļaudis Latvijā gan uzzinātu par GMO bīstamību un to, ka tas diemžēl var skart ne tikai lielsaimniecību īpašniekus, bet arī katru mūs – gan tos, kas iepērkas lielveikalos, tirgos un citviet, gan arī tos, kas rūpējas par saviem mazdārziņiem, gribēdami tādā veidā tikt pie veselīgakas pārtikas. Protams, ka daudzi mēs ticam un iedomājamies, ka audzēdami augus paši, mēs spēja pasargāties no kaitīgās ķīmijas, ar ko ir pilni veikalos pērkamie augļi, dārzeņi un zaļumi.
Varētu teikt, ka šodien Latvijas pilsoņiem ir priekšstats par GMO.
Nevalstiskās organizācijas Latvijā, kuŗas uzņēmušās rūpi par mūsu zemes un un mūsu pašu pasargāšanu no GMO, rīko daudzveidīgas sēklu kampaņas, kā arī turpina vērsties pie Eiropas Padomes, turpina cerēt uz saprātu un taisnību. Mēs nezinām, cik Eiropas Komisijas sastāvā ir lobijiem pakļauti deputāti, un cik no tiem ir saprātīgi. Cīņa šai jomā ir sīva, nupat uz pāris gadiem bites tiek aizsargātas no zināmām lauksaimnieku izgāztām indēm. (Amerikā 30% no tām ir jau izmirušas un augļu koki neaputekšņojas).
Teorētiski mēs zinām, ka Eiropas pamatlikumdošanā pašiem pilsoņiem un pašvaldībām ir atstāta liela teikšana rīkoties pēc savām vēlmēm un izmantot «drošības principa» aizstāvēšanu ja jūtamies apdraudēti. Tāpēc jau varam priecāties, ka gandrīz vai visas pašvaldības nobalsoja par moratoriju vai GMO aizliegumiem. Juridiskā cīņa, kuŗai jāiet cauri, ir gana sīva un tā balstās uz cilvēku neatlaidīgu savstarpēju apvienošanos šīs idejas vārdā: mums katram ir tiesības būt pašpietiekamiem apgādāt pašiem sevi ar pašu audzētām, ķīmiski neapstrādātām un nepārveidotām seklām, mums katram ir tiesības uz tīru un veselīgu pārtiku. Vairāku pasaules valstu demokrātijā, vienošanās ap idejām ir ļoti attīstīta un parādās referendumos. Tādi notiek, piemēram, Šveicē. Bet Latvija, diemžēl, ir tālu no Šveices politiskās izaugsmes.
Anita Kļaviņa par šo cīņu saka tā: „Mūža pieredzē esmu zaudējusi daudzas ilūzijas: Saprātu cilvēks iegūst, tikai kļūdoties, ejot cauri sāpēm, kas šīm kļūdām seko, un ir jāgaida lūzuma punkti, lai cilvēki, ieraudzījuši beidzot savu iespējamo galu, apjēdz, ka jāapvienojas, jo sadodoties rokās, dziedot kopā vai kopā uzbrūkot beidzot savam varmākam var veidot jaunu dzīvi, jaunus likumus, jaunu pasauli……
Un «atmodas» laiks ir sācies tur, kur ekoloģiskās katastrofas jau ir notikušas, un cilvēki – izglītoti un informēti – sapratuši, kas jāmaina un kas jāatjauno.
Latvijā vēl milzu ekolōģiskās katastrofas nav notikušas, bet jau draud notikt, informācijas trūkuma, vai dezinformācijas vai tīru melu izplatīšanas dēļ, pateicoties agroindustrijas lobiju kalpiem. Bet tomēr esmu cerību pilna, jo Latvijas jaunatne kāro visu uzzināt, tai ir gaišas smadzenes un ja tai «vecie» kaut cik dos varu, tad gan jau būs labi, un nevajadzēs slēpties lai savā starpā pa kluso izmainītu sēklas. Tātad jaunatne ir neatlaidīgi jāinformē, un jāmudina uz pilsoniski atbildīgu kopējo rīkošanos. Tas ir pagaidām viss ko varam darīt un tas ir milzīgs darbs, kas mums «vecajiem» stāv priekšā, lai vēlāk jaunieši mums nepārmet, ka neko nedarijām...
Tāpat kā ar cigaretes dūmiem, - vienkārši būtu pienācis laiks neatļaut citiem sabojāt mūsu veselību….
Analōģija būtu jauka un viekārša, ja šodien mūsu veselības apdraudētāji nenāktu no vienas un tās pašas matrices, ZINĀTNES…… Kura ar vienu roku ārstē tos, kurus ar otru bendē (To sauc arī par BIZNESU…)”
Tikties ar ANITU KĻAVIŅU, klausīties, uzzināt, runāt, līdzidomāt ne tikai par Monsanto, bet arī par citem ekoloģiskas lauksaimniecības jautājumiem, aicinām ĶEKAVAS bibliotēkā Ķekavā, Rīgas iela 26) 5.jūnija vakarā 17.00
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru