Lietuvas Republikas 101.gadskārtas priekšvakarā norisinājās Latvijas Dievturu sadraudzes rīkots Svinīgs sarīkojums šim dižajam notikumam par godu. Viesos bija aicināti un ieradušies seni sadraudzes un mūsu ļaužu draugi un domubiedri, Edita un Darius Ramančioņi kopā ar Kurtuvēnu etnogrāfisko ansambli KURTUOVE. Brīnišķīgais ģimeņu ansamblis Editas Ramančionienes vadībā dziesmās un dejās izstāstīja nelielu gabaliņu no Lietuvas dibināšanas vēstures izmantojot kāda karavīra atmiņu grāmatu.
Rāda ziņas ar etiķeti Lietuva. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Lietuva. Rādīt visas ziņas
sestdiena, 2019. gada 16. februāris
Sveicam Lietuvas 101 gadskārtā!
Lietuvas Republikas 101.gadskārtas priekšvakarā norisinājās Latvijas Dievturu sadraudzes rīkots Svinīgs sarīkojums šim dižajam notikumam par godu. Viesos bija aicināti un ieradušies seni sadraudzes un mūsu ļaužu draugi un domubiedri, Edita un Darius Ramančioņi kopā ar Kurtuvēnu etnogrāfisko ansambli KURTUOVE. Brīnišķīgais ģimeņu ansamblis Editas Ramančionienes vadībā dziesmās un dejās izstāstīja nelielu gabaliņu no Lietuvas dibināšanas vēstures izmantojot kāda karavīra atmiņu grāmatu.
pirmdiena, 2019. gada 11. februāris
trešdiena, 2018. gada 7. februāris
Sarīkojums Lietuvas simtgadei
2018.gada 16.februārī plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas (Brīvības ielā 49/53) 2.stāvā, Lasītāju zālē Latvijas dievturu sadraudze aicina uz Lietuvas Neatkarības pasludināšanas 100. gadadienai veltītu vakaru.
Šis gads ir ļoti īpašs mums, visām trim Baltijas valstīm. Lietuva, Igaunija un Latvija šogad svin savu 100-gadi. Laiks, kas ir neliels posms ilgajā mūsu tautu veidošanās un nostiprināšanās ceļā. Mēs esam gājuši cauri dažādiem laikiem - brīvības un nebrīvības, slēpšanās un atvērtības posmiem, cauri cīņām un laimes brīžiem. Jā, kopējā tautu dzīves plūdumā 100 gadi ir neliels laika sprīdis. Bet arī liels, jo tajā noticis tik daudz. Tik daudz cīņu un tautiešu atdevības brīžu ir bijis. Tik daudz mūsu nesavtības tautas un valsts priekšā. Varbūt arī bezpalīdzības un izmisuma brīžu. Mūsu brāļu un kaimiņu tautu dzīves ceļš ir bijis mazliet līdzīgs un arī mazliet atšķirīgs un katrai tautai savs raksturīgais ir plaucis. Un dažkārt arī gremdēts. Mūsu tautas ir rūdītas. Un stipras.
otrdiena, 2014. gada 19. augusts
Baltu Vienības uguņu sasaukšanās - Baltų vienybės ugnies sąšauka 2014
2014. g. 22. septembrī (pirmdienā) laikā no plkst. 20.00 līdz 21.00, lai daudzinātu Baltu vienības dienu, aicinām visus baltu pēctečus Lietuvā, Latvijā un visā pasaulē iesaistīties Baltu Vienības uguņu sasaukšanās norisē un aizdegt ugunis kalnos, pilskalnos, svētkalnos un citās ar baltu vēsturi saistītās vietās. Pirms 778 gadiem baltu ciltis apvienojās un Saules kaujā sakāva Zobenbrāļu ordeni. Saules kaujas dienu Lietuvas un Latvijas saeimas ir pasludinājušas par Baltu Vienības dienu. Kaujas priekšvakarā tika iedegta uguns, kas bija zīme: vienosimies! Uguns uz tāla kalna ir zīme: mēs esam. Uguns iedegšana vienā laikā nozīmē vienotību.
sestdiena, 2014. gada 15. februāris
LIETUVAI - Valsts svētkos!
1918.gada 16.februārī Lietuvas padome Viļņā parakstīja dokumentu, kurā pasludināja, ka Lietuva atjauno neatkarīgu, uz demokrātiskiem pamatiem balstītu valsti ar galvaspilsētu Viļņā un norobežojas no visām valstiskajām saitēm, kādas tai jebkad bijušas ar citām tautām.
Sveicam brāļu tautu un kaimiņu valsti Lietuvu Valsts svētkos!
----
Lietuvos nepriklausomybės aktas – Lietuvos Tarybos 1918 m. vasario 16 d. Vilniuje pasirašytas dokumentas, skelbiantis, kad Lietuvos Taryba atskiria Lietuvą nuo visų valstybinių ryšių, kada nors buvusių su kitomis tautomis.
Augstu laimi Lietuvas zemei, valstij un tautai!
Un ceļš pār upi plūst
Un bērns pa tiltu staigā
Pēteris Zirnītis
PĀRI UPEI
Ai, māsa Lietuva
Ai, māsa Lietuva
Ai, māsa Lietuva
Tavi ceļi man pretī nāk, pirkstiem atplestiem
Un gaidu pilnām sejām, ir tavi dēli, ceļi, Lietuva
Ai, māsa Lietuva
Ai, māsa Lietuva
Tavas upes man pretī nāk, matiem izlaistiem
Un acīm dzelkstot, ir tavas meitas, upes, Lietuva
Ai, māsa Lietuva
Ai, māsa Lietuva
Un gaidu pilnām sejām, ir tavi dēli, ceļi, Lietuva
Ai, māsa Lietuva
Ai, māsa Lietuva
Tavas upes man pretī nāk, matiem izlaistiem
Un acīm dzelkstot, ir tavas meitas, upes, Lietuva
Ai, māsa Lietuva
Ai, māsa Lietuva
Un ceļš pār upi plūst
Un bērns pa tiltu staigā
ceturtdiena, 2014. gada 6. februāris
Lietuva: Metenis (Užgavėnės) un kosmiskie cikli
Mēs ap februāra vidu svētam Meteņus, lietuvieši Užgavēni. Izzināt savus gadskārtu svētkus varam arīdzan palūkojoties, ko dara kaimiņi, it īpaši, ja viņi ir mūsu brāļu tauta, kā lietuvieši. Tālab arī piedāvājam noderīgu rakstu par Užgavēņa svētīšanas tradīciju Lietuvā. Tomēr iespaids, ka lietuviešiem tas vairāk savijies ar kristīgo tradīciju, nekā mums.
piektdiena, 2014. gada 24. janvāris
Skausmo dienomis esame su jumis, broliai lietuviai!
Kai gavome tą šaltą dieną žinią apie Lietuvos kryvio Jono Trinkūno kelia i Anapilį, atrodė, jog diena dar šaltesnė tapo. Bet žiemos saulutė nesiliovė spindėti, lyg norėdama mums pabiloti, jog šviesos kelias nesibaigia. Taip kaip Jono veikla ir palikimas, pilni spindesio ir begalybės.
Mes Joną pažinojome, kaip baltiškos dievystės lietuviškos šakos puoselėtoją, Romuvos įkūrėją ir vadovą, Pasaulio etninių religinių bendruomenių veiklos ir bendradarbiavimo pradininką. Jonas Latvijos Dievturių bendruomenei ir Latviškos Gyvensenos centro ZALTIS liaudim buvo atrama, pagalbininkas Baltų kryvulės sueigos organizavimui ir raidai. Daugelio kartų latviai – tautosakininkai, folkloristai, kitų tradicinės kultūros sryties aktivūs puoselėtojai esame dalyvavę Jono rengiamose stovyklose ir Vasaros mokyklose. Tai paliko ryškius pėdsakus mūsų dvasinio vystymosi raidoje, stiprino ir plėtojo akyratį, žinias apie senovės baltų sielos stiprybę ir didybę.
Jeigu esame apjautę amžinybės sąvoką, tai esame ir suvokę - mes esame ir Jono puoselėto baltiškumo šaukliai ir veikėjai – tie, kurie Jona pažinojo ir buvo sutikę, ir tie, kurie apie Jį buvo tiktai girdeję.
Šiandien – širdingiausa užuojauta Jono artimiesiems, šeimai, ypač Inijai ir dukroms, bendraminčiams, mokiniams, draugams ir visiems broliams lietuviams Lietuvoje, kurie liūdi.
Mes uždegėm atminimo ir šiltų minčių žvakelę dumodami apie Jono dvasios kelius. Mes Latvijoje sakome:
Palydėkit mane giedodami,
Nelydėkit raudodami;
Lai eina mano dvaselė,
Pas Dievulį giedodama.
Te šviečia!
Latvijos Dievturių bendruomenė
Latviškos Gyvensenos centras ZALTIS
><><><><><><
ceturtdiena, 2014. gada 23. janvāris
Krīvs Jauņus aizsoļo pa Zvaigžņu taku, Lietuvu svētīdams...
20. janvāra rītā – laikā, kad upes ledū iekalis ziemas vidus sals, Lietuvas galvaspilsētā stājās pukstēt Lietuvas Romuvas Krīva Jauņa Jona Trinkūna sirds. Visai Lietuva notrīsēja, jo ceļu pa Sentēvu taku bija aizsācis visu lietuviešu dižais lietuviskuma Skolotājs un Garīgais Vadītājs. Lai arī kādas kuram no mums būtu saiknes ar savu tautu, lai arī kāds kuram būtu pasaules uzskats un pārliecība, mums visiem ir vienas saknes, un mēs visi esam vienas tautas brāļi un māsas. Tāpēc bija tik droši un labi just līdzās esošo diženo Cilvēku, kurš kā tūkstošgadīgs ozols sargā tautas saknes un spēj savas lapotnes pavēnī atveldzēt un spēcināt ikvienu, kurš meklē savu dziļāko būtību.
Ko Jons Trinkūns ir devis Lietuvai? Kāpēc viņa nopelni ir īpaši un tik svarīgi ikvienam lietuvietim?
pirmdiena, 2014. gada 20. janvāris
Viņsaulē aizgājis Jonas Trinkūnas
Droši vien daudzi baltu senās dzīvesziņas piekritēji, atbalstītāji un kopēji šovakar, 20. janvārī, veroties sārtajā saulrietā, jau zināja un domāja par to, ka saulainā, bet nežēlīgi saltā ziemas diena ir paņēmusi sev līdzi lielu Cilvēku: Šīssaules ceļš ir noslēdzies Viņsaules ceļš aizsācies Lietuvas krīvam Jonam Jauņum Trinkūnam.
Abonēt:
Ziņas (Atom)







