ceturtdiena, 2014. gada 6. februāris

Lietuva: Metenis (Užgavėnės) un kosmiskie cikli

Mēs ap februāra vidu svētam Meteņus, lietuvieši Užgavēni. Izzināt savus gadskārtu svētkus varam arīdzan palūkojoties, ko dara kaimiņi, it īpaši, ja viņi ir mūsu brāļu tauta, kā lietuvieši. Tālab arī piedāvājam noderīgu rakstu par Užgavēņa svētīšanas tradīciju Lietuvā. Tomēr iespaids, ka lietuviešiem tas vairāk savijies ar kristīgo tradīciju, nekā mums.

Svētku izcelsme

Šogad – 2014. g. Lietuvā Meteni jeb Aizgavēni svinēs 4. martā. Šie ir seni pagāniski svētki, kas vēlāk piesaistīti kristietībai. Svētki tiek svinēti 7 nedēļas (46 dienas) pirms Lieldienām, tātad tie var būt laikā no 5. februāra līdz 6. martam. Lieldienu datums ir atkarīgs no astronomiskām norisēm (tās tiek svinētas pirmajā svētdienā pēc pavasara iestāšanās (pavasara ekvinokcijas jeb pavasara vienādībām), tātad arī Meteņu diena ir atkarīga no Mēness kustības. Svētku lietuviskais nosaukums (Užgavėnės) ir cēlies no gavēņa (gavėnios) nosaukuma, savukārt tas – no vārdiem 'gavėti' (kļūt vājākam) un 'gautis' (atgūt spēkus, saņemties, piemēram, žemė gaunasi iš po žiemos miego – zeme atmostas, atgūstas pēc ziemas miega). Tomēr šo svētku saknes un saistība ar astronomiju ir vēl dziļāka.

Metenis ir svinēts ne tikai visā Lietuvā, bet arī vairumā kristīgo Eiropas valstu. Šo svētku un to dalībnieku uzdevums ir padzīt ziemu un veicināt pavasara ātrāku iestāšanos. Tā kā Metenis ir saistīts ar pagānisma laika Saules pielūgšanu, etnogrāfi uzskata, ka senatnē tas svinēts pavasara vienādību dienā – kad diena kļūst garāka. Ap šo laiku parādījies jaunā Mēness sirpis vēstījis par Jaunā gada sākumu. Tāpēc arī galvenais Meteņa simbols ir lielas, dzeltenas pankūkas, kas simbolizē gaismu un saules atgriešanos. Mūsdienās Meteņa (Užgavėnių) svētki mēdz pārtapt greznos karnevālos, kas satricina Venēcijas, Riodežaneiro un citas pilsētas un piesaista tūkstošiem tūristu.

Rituāli un tradīcijas

Svētku izcelsme ir pagāniska, tomēr mūsdienās tie ir cieši saistīti ar kristietību. Lietuviešu Aizgavēņa pamatā ir senie rituāli un rotaļas, kuru laikā notiek tikšanās ar mirušo veļiem un dabas dievībām. Tautā šos svētkus mēdz dēvēt par “slieksni starp aizejošo ziemu un atnākošo pavasari”, Meteni uzskata par pavasara sākumu, un svētku dalībnieki cenšas ar dažādām darbībām (piemēram, līksmu un asprātīgām, jēgpilnām darbībām piepildītu karnevālu), veicināt kosmiskā rita norises (pavasara atnākšanu). Ļaudis ziemu iztēlojas kā dēmonu, kas ir jānobiedē, jāaizdzen, jāuzvar un jāiznīcina. Tāpēc arī par Meteņa svarīgāko darbību ir kļuvuši maskotie gājieni pa ciema sētām – skaļš troksnis, dziesmas, mūzika, dejas, dažādi joki). Masku vidū var sastapt Āzi, Dzērvi, Zirgu, Lāci, Nāvi. Meteņu maskas ir cēlušās no totēmiskajiem senčiem vai to pārdabisko īpašību godināšanas. Melnais Pinkainais – visticamāk, kāda veļu ceļveža, mirušo pasaules dievības tēls.

Interesanti, ka daudzi Meteņu personāži atbilst zvaigznājiem, kas atrodas blakus Piena Ceļam, kurš agrāk dēvēts par Veļu Ceļu. Vēlākos laikos par auglības simboliem kļuva mājdzīvnieki, uzradās arī citi Meteņu personāži: čigāni, ungāri, žīdi, ubagi, velni un raganas, kas mītiskajā apziņā atspoguļo jēdzienus “svešie”, “atnācēji no viņpasaules”. Savukārt Lašininio un Kanapinio cīņa ir atbalss no sensenās Lāča un Alņa – ziemas un vasaras valdnieku – sacensības. Tradicionāla ir cienāšanās ar Sauli simbolizējošajām pankūkām. Sāta sajūta nozīmē labu gadu. Meteņu rituālie ēdieni visā Lietuvā ir cūkgaļa, pankūkas un virtuļi. Meteņu vakariņas (tāpat kā Ziemassvētku priekšvakara Kūčios) ir rituālas, tajās piedalīties tiek aicināti senču veļi. Meteņu ēdienus, pretēji nekā Ziemassvētkos, uz galda pa nakti atstāt nedrīkst. Un, ja arī atstāja, tos pēcāk atdeva lopiem un putniem. Meteņos ir ļauts pēdējo reizi bagātīgi un trekni paēst, bet jau nākamajā dienā sākas Gavēnis, kas ilgst līdz pat Lieldienām (Kristus augšāmcelšanās dienai), kas svinama pēc pavasara vienādībām). Gavēnis ir koncentrēšanās, miera un atdzimšanas gaidīšanas laiks, kurā nedrīkst dzīrot, trokšņot, draiskoties, bet ir jāgavē.

Saskaņā ar senajām tradīcijām, Meteņi būtu jāsvin pat astoņas dienas (sākot ar svētdienu). Kopš XX gs. sākuma Aizgavēnis Lietuvā svinēts trīs dienas. Meteņi līdz šim tradicionāli tiek svinēti pilsētu ielās un centrālajos laukumos, tautas mākslas brīvdabas muzejā Rumšiškēs (nedēļas nogalē pirms Aizgavēņa). Žemaitijā ir īpaši izplatīti masku gājieni, bet Augštaitijā mēdz braukt ar ragavām, sacensties un daudz dziedāt.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana