pirmdiena, 2018. gada 24. septembris

BALTU VIENĪBAS DIENAS NOTIKUMS PIRMO REIZI ARĪ TUKUMĀ

Līdz šim Tukuma Veļķu apkārtnē esošais pilskalns rāmi klusēja, bet šogad arī tajā dega Baltu vienības dienas uguns. Savulaik šeit vienkopus dzīvojuši kurši, lībieši, vendi. Tāpēc atdzīvināt klusējošo vēsturisko vietu aicinājām palīgā folkloras draugu kopu "Skandinieki" no Rīgas. 

Pilskalna pilsētas vietā nodziedājām visas četras himnas - lietuviešu, igauņu, līvu un Latvijas himnu. Tad Paulis Čimurs, pasākuma iniciators no Tukuma, teica uzrunu un jau labi krēslā kāpām augšā uz pils vietu metrus desmit augstāk. Šo goda soli pavadīja skandinieku visu iespējamo instrumentu rība. Lāpu liesmām plīvojot zaļajā tumsā, beidzot sasniedzām notikuma galveno vietu. Tukuma skauti (Ingas Kuples vadībā) bija nostiepuši virvi, lai būtu kur pieturēties stāvajā kāpienā. 

Skandinieki, jau ne pirmo reizi ko tādu darīdami, pārsteidza dalībniekus ar savas rīcības spēku un pārliecību. Godinot kritušos karavīrus, vīri apļa centrā meta degošu lāpu. Tad dziļā klusumā tika aizdegts ugunskurs -gaismas, siltuma, mīlestības kūrējs. Katrā vietā Julgī Staltes vadībā skanēja atbilstošā dziesma - līvu, prūšu, latviešu un igauņu valodās. Tika lauzta kopīgā spēka maize, kas šoreiz vesta no Igaunijas. Tukumnieki sildīja ar piparmētru tēju. Dalībnieku aplis saslēdzās kopīgās darbībās, dziesmās un sajūtās. Julgī Stalte vairakkārt akcentēja Saules kaujas nozīmīgumu Baltijas valstu kopējā vēsturē. 

Paulis Čimurs, kas Tukumā pārstāv Kultūrvēsturisko biedrību "Aizupieši MT" un pie tās topošo sadzīves tradīciju un muzikālo grupu ”Pilsētas romantiķi”, izteicās par mazo tautu nozīmi, kuras ir Eiropas sirdsapziņa. Tās glabā un atgriež īstās vērtības un patiesību, ko bieži vien pasaule pazaudē. Mēdz teikt: „Kāda gan baltu vienotība, pasaulē, kurā valda konkurence!” Jā, politiski un ekonomiski mūs vairākkārt pasaule ir nostādījusi vienu pret otru, bet tie, kas redz baltu kopībā gara spēku, tie meklē viens otru Lietuvā, Latvijā un visur citur. 

Skaidrs, ka arī Tukumā šī tradīcija citugad ir jāturpina. Julgī Stalte saka: ”Milzīgs paldies par uzticēšanos un fantastisko piedzīvojumu, sajūtu fenomenu un brīnišķajiem Tukuma novadniekiem. Pilsēta ar tāda veida pilskalnu tās vidū, jau vien ir diža vieta. Un tajā mēs sajūtam visu to, ko iekustinājām - šajā zemē, visas tautas, ko pieminējām ir pabijušas - vai nu kā viesi, vai saimnieki. Un to atspulgu izjutām, mīlestībā rotājāmies, cieņā, mazgājāmies un svētībā ietināmies, lai mēs būtu cieņpilni nākotnes radītāji. Mums skandiniekiem tas bija liels gods un milzu patikšana. Būsim lepni un laimīgi šajā vietā atgriežoties ik reizi un par savu svētu pienākumu turēsim - šī pilskalna likteni. Paldies!” 

Līdzīgi izskanēja Veļķu iedzīvotāju pateicība par Baltu vienības dienas notikumu Tukuma pilskalnā. Skolotāja Daira Štrausa izteicās, ka pilskalns ir laba mācību vieta skolēniem dažādos mācību priekšmetos. Mēs šo ceļu arī iesim. Baltu vienības dienā, sapratām, ka senā Tukuma identitāte ir kurši. lībieši, vendi, jāpēta un jāapzinās konkrētāk šīs mūsu saknes. 

Sarmīte Ķilpe

pirmdiena, 2018. gada 27. augusts

Baltu Vienības uguņu sasauksme-2018. Aicinājums

22.septembris Latvijā un Lietuvā nes Baltu vienības dienas vārdu. Jau vairākus gadus baltu zemēs un vietās, kur balti un to pēcteči mīt, iededzam Vienības ugunis – notiek Baltu Vienības uguņu sasauksme. Tomēr baltu vienotībai ar divām valstīm, ar divām tautām ir par maz. Mēs, latvji, esam brāļu tautas ar igauņiem līdzīgi kā esam brāļu tautas ar lietuvjiem. Mūsos ir daļiņa somugru - līvu, igauņu, votu un citu tautu asiņu un igauņos un līvos ir daļiņa baltu. Mūsu kultūra un pasaules tvērums ir cieši saistīti un viens no otra iespaidoti – mēs esam asinīm un gēniem mijušies. 

Tālab arī Baltu Vienības dienas svētīšanai svarīgi piesaistīt arī Igauniju. Šogad, mūsu valstiskuma atjaunošanas un dibināšanas 100. gadskārtā tas ir jo īpaši nozīmīgi. 

Tāpēc, mīļie draugi latvieši - aiciniet savā pulkā un savā zemē Baltu Vienības uguņu sasauksmē iesaistīties arī brāļus igauņus!

Baltu Vienības uguņu sasauksme

22 septembrī tiek atzīmēta Baltu vienības diena. Šogad tā iezīmējas ar mūsu valstu 100-gades zīmi. Kā katru gadu, arī šogad aicinām baltu pēctečus Lietuvā, Latvijā un visā pasaulē pievienoties Baltu Vienības uguņu sasauksmei un laikā no plkst. 20.00 līdz 21.00 iedegt ugunis kalnos, pilskalnos un citās ar baltu vēsturi saistītās vietās. It īpaši šogad, jo 2017. gads Lietuvā ir Pilskalnu gads! Sirmā senatnē pilskalnos iedegti ugunskuri ir aicinājuši mūsu senčus vienoties cīņai un aizsargāt savu zemi, savu dzīvību un savdabību. Vienotība ir palīdzējusi Baltijas jūras krastā mītošajām tautām izdzīvot un pastāvēt gadu tūkstošiem, tāpēc mūsdienās vienlaikus iedegta uguns iegūst jaunu nozīmi. Kaut gan valstis citu no citas šķir robežas, visā pasaulē izklīdušos baltu pēctečus vieno no senčiem mantotais pasaules uzskats, joprojām dzīvās tradīcijas un paražas.

trešdiena, 2018. gada 8. augusts

Arheoloģisko kreklu šūšanas darbnīca BIRZĒS

Maruta Voitkus-Lūkina, dievture, Biržu saimniece

No piektdienas 31. augusta līdz svētdienai 2. septembrim 2018 Birzēs arheoloģisko linu kreklu šūšanas darbnīca Vijas Liepas vadībā. Visi mīļi gaidīti. Pieteikšanās pa e-pastu mvoitkuslukins@gmail.com, pret ko saņemsit skaidrojumu, kā nonākt Birzēs (Talsu novadā), kā arī bankas konta numuru, kuŗā iepriekš iemaksāt honorāram paredzētu ziedojumu. Dalībnieku skaits ierobežots - desmit.

otrdiena, 2018. gada 24. jūlijs

ETNONAKTS Ērmaņu muižā

Jau piekto gadu Ērmaņu muižā jūlija pēdējā sestdienā notiek mini-festivāls „Etnonakts“. Šogad – sestdien, 28. jūlijā no plkst. 19:00 darbosies brīvā skatuve, kurā savu dalību ir apstiprinājuši: mandolīnistu ansamblis „Tarkšķi“ (Iecava) un etno grupa „Jāņoga“ (Cēsis). 

Etnonakts-2018 tautas dančus spēlēs un vadīs folkgrupa “Luča”. Vārds „luča“ ir, iespējams, cēlies Latgales pusē, kas nozīmē: laimīgs, izdevīgs gadījums, vērtīgs ieguvums. Grupa dibināta 2016.gadā, tās repertuārā ir latviešu (arī igauņu, lietuviešu, portugāļu un franču) tautas dziesmas, rotaļas un danči, kas ietērpti mūsdienīgās noskaņās.