svētdiena, 2014. gada 13. aprīlis

Globalizācijas laikmeta izaicinājumi latviešu garīgās satversmes vērtībām. Ernesta un Arvīda Brastiņu mantojuma perspektīva.


Biedrības „Ētikas tilts Latvijā” rīkotās konferences
Globalizācijas laikmeta izaicinājumi latviešu garīgās satversmes vērtībām.
Ernesta un Arvīda Brastiņu mantojuma perspektīva.
 ”
REZOLŪCIJA

Latvijas Universitātes Lielajā aulā 2014. gada 4. aprīlī.
Latviešu tauta, kultūras un tautsaimniecības globalizācijas laikmetā, ir nonākusi situācijā, kad ir skaidri jāpauž un jāaizstāv latviešu nācijas identitātes un garīgās satversmes vērtības, lai nodrošinātu tautas kā kultūrnācijas turpmāko pastāvēšanu globālajā kultūrvidē, un tās atpazīstamību kā globālās kultūras vērtību.
Aicinām Latvijas valsts amatpersonas, atbildīgās institūcijas, pieņemot valstiskas nozīmes lēmumus un izstrādājot normatīvos aktus, rīkoties ar cieņas pilnu attieksmi pret latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma vērtībām un brīvas, radošas tautas nākotnes vārdā ņemt vērā sekojošo:

1.      Katrai tautai ir viena dzīvesziņa tāpat kā viena valoda - tās kultūrvēsturiskajā attīstībā pašas radītā garīgā satversme, kas ir tās identitātes pamatu pamats. Tikai tai jābūt par vērtību mērauklu no pagātnes uz tautas nākotni kā stūrakmenim Satversmes preambulā.
2.      Latviešu tautas (svešvārdā - nācijas) garīgā satversme pastāv kā tradicionālajā kultūrā balstīta latviskā dzīvesziņa, un tai piederīgu, garīgi brīvu personību radošais pienesums . Latviskums ir Latvijas valsts ideālu pamats, tāpēc visiem kopā un katram atsevišķi jābūt līdzatbildīgiem par nacionālas idejas uzturēšanu un tautas saglabāšanu globālās tautsaimniecības un informācijas kultūrtelpā;
3.      Mūsu dzīvesziņa balstās vispārcilvēciskā garīgā un tikumiskā tradīcijā, kas savu pamatu rod pasaulē unikālajās latvju dainās. Valstij ir jāuzņemas atbildība, uzturēt un attīstīt latviešu garīgo satversmi - dzīvesziņu kā vispārcilvēcisku vērtību sistēmu, kurai Latvijas nākotnes vārdā ir jākļūst par visu Latvijas pilsoņu integritātes un centienu pamatu.
4.      Tā kā Satversmes preambulas jēga nav tikai pagātnes konstatācija, bet galvenokārt programma valsts un tautas nākotnei, Satversmes preambulas vērtību definīcijai jābūt sekojošai: “Latviešu tauta, pastāvot Eiropas kultūrtelpā, savu identitāti ir izveidojusi gadu tūkstošu laikā izkopjot savu dzīvesziņu, valodu un kultūru kā vispārcilvēciskas humānas vērtības. Latviešu valoda ir demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības pamats. Mūsu sabiedrības galvenās pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība, ģimene un darbs. Ikkatrs pēc savām spējām rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret līdzcilvēkiem, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm.”
Tauta radot savu kultūru veido savu identitāti nevis otrādi.
Tāds formulējums neaizskar citu pilsoņu vērtības vai pārliecību, jo vērtību sistēma, kas atbilst un tiecas uz universālām patiesībām, nav pretrunā un ir pieņemama citām tai līdzvērtīgām.
5.      Lai nodrošinātu latviskās kultūras pastāvēšanu globālās kultūrvides ietekmes apstākļos, obligāti jāizstrādā visu kultūras jomu aptverošs Valsts Kultūras likums, kas apkopo vienotā sistēmā visus jau esošos ar kultūru saistītos normatīvos aktus un nodrošina valsts kultūridentitātes aizsardzību.
6.      Skolu kultūrizglītības mācību priekšmetos kā obligātu sastāvdaļu jāiekļauj kultūrvēsturiskā mantojuma izpratni par latviskumu; tā izpausmi kultūrā,  kultūras mantojuma nozīmi un latviskuma interpretāciju jaunradē, lai katrs Latvijas iedzīvotājs zinātu, kādā zemē dzīvo, kāds ir latviešu garīgais mantojums, ētiskās vērtības.  Jāmāca folkloru kā tautas garīgās identitātes nesēju un  uzturētāju. Izveidot jaunu patriotiskas audzināšanas mācību priekšmetu, kas turpinātu „Balto stundu” uzsākto tradīciju – „Latviskā dzīvesziņa”.
7.      Saistībā ar UNESCO konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (stājusies spēkā 2006. gada 20. aprīlī), kas aizsargā etniskās reliģijas, to piederību konkrētai zemei, tautai, valodai, pasaules izpratnei un tradīcijai, valstij jāiekļauj dievturību kā etnisko reliģiju valsts normatīvajos dokumentos, kas regulē reliģisko darbību un jānodrošina tai pilnvērtīgas tiesības. Jāizstrādā speciālo likumu par Dievturību kā latviešu etnisko tradicionālo reliģiju.
8.      Latvijas Kultūras ministrijai jāuzņemas atbildība  un jānodrošina valsts pasūtījums kultūrā, kas rosinātu rakstniecības, mākslas, mūzikas un izglītības darbiniekus popularizēt un pētīt latvisko, to radoši interpretēt jaunās kultūras formās.  Valsts kultūras institūcijām īpaši šim nolūkam jāizveido projektu konkursi un stipendiju fonds studentiem un kultūras darbiniekiem, lai nodrošinātu to iesaisti latviskās kultūras jaunrades attīstībā.
9.      Valsts vadības līmenī nodrošināt lai visi plašsaziņas līdzekļi kā primāro nodrošinātu tēmu par nacionālās identitātes uzturēšanu un skaidrošanu, lai uzturētu pozitīvu pašnovērtējumu, radošumu un stratēģiskas vīzijas nepieciešamību nācijas nākotnes plānošanā. Izbeigt publiskajā telpā latviešu senās tradicionālas kultūras un reliģijas diskrimināciju.
10.  Izmantojot globālā tīmekļa sociālo vietņu iespējas, izstrādāt un valstiski  nodrošināt kultūras informācijas saziņas un savstarpēja atbalsta vietņu tīklošanas sistēmu, kas nodrošinātu latviešu tautas konsolidāciju, piederības izjūtas uzturēšanu un patriotiskas personības identitātes veidošanu globālas kultūrtelpas informācijas telpā.
11.  Latvijas piederības Eiropai idejiskais pamatojums – vienoti daudzveidībā! Nacionālas kultūras uzstādījums - latviskā kultūra - Eiropas kultūras identitātes daļa un globāla vispārcilvēciska vērtība.

Konferences līdzorganizētāji un atbalstītāji:
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija, Rīgas dome, LU Teoloģijas fakultāte, Latviskās dzīvesziņas centrs Zaltis , Latvijas Dievturu sadraudze, Radošā apvienība Dzīvotprieks.
Konferencē ar referātiem piedalījās:
1.      "Latvisko, valstisko un vispārcilvēcisko vērtību apguve Latvijas skolās"
Ina Druviete, LU profesore.
2.      "Ernests Brastiņš un Latvijas vēstures pētniecība."
Muntis Auns, Dr. hist.
3.      "Postkoloniālais sindroms Latvijas garīgajā dzīvē un kultūrā."
Sigma Ankrava, Prof., Dr. h. Philol.
4.       "Audiovizuālie mediji kā valsts un personību stabilizējošie un destabilizējošie faktori, to loma nacionālas idejas uzturēšanā. Mediju atbildība."
Agris Liepiņš, mākslinieks, rakstnieks.
5.      "Dievturība šodien."
Anna Lieckalniņa, LU Teoloģijas maģistrante.
6.      "Raksts un zīmes latviešu Deju svētku lieluzvedumu tradīcijā."
Valdis Celms, mākslinieks, mākslas zinātņu maģistrs, semiotiķis.
7.      „DEJOT - DZĪVOT – RADĪT!"
Jānis Purviņš, horeogrāfs, režisors, Mag.Art. un Mag.Paed. Deju svētku virsvadītājs.
8.      "Zaļā dzīvesziņa kā sens latviešu pasaules uzskats ."
Anitra Tooma, žurnāliste, Vides Vēstis.
9.      "Latviskuma izpratne kā kultūras process. Pilskalni- pieejamās zināšanas par Latvijas senāko pagātni."
Juris Tālivaldis Urtāns, Dr. phil., prof.,
10.  "Latvietis jaunā laikmeta realitātē.
Tatjana Volkova, Dr., prof.
11.  "E. Brastiņa reliģisko ideju iedzīvināšana mūsdienu likumos"
Dāvis Stalts, politiķis, mūziķis un žurnālists.
12.  "Likteņdārzs: tradicionālās latviešu reliģijas atdzimšana."
Elizabete Taivāne, Dr. h. Philol.
13.  "Latviskās vērtības mūsdienu literatūrā."
Otto Ozols, rakstnieks.
14.  "IDE reliģiozitāte un latviskā dzīvesziņa/dievturība."
Guntis Kalnietis, ārsts, LDS savietis.
15.  "Latviski senais apģērbs un tā sakrālā nozīme."
Ieva Pīgozne, kultūrvēstures pētniece.

16.  "Latvisko vērtību konteksts Eiropā; globālais tīmeklis un globālais latvietis."
Sandra Kalniete, ES deputāte.

pirmdiena, 2014. gada 7. aprīlis

Pilskalns mums blakus. Senvēsture ikdienā

12. aprīlī, plkst. 10:00, Valdemāra 34- 3, Rīgā
lekcija Pilskalns mums blakus. Senvēsture ikdienā.

Pilskalnu fenomens, to nozīme un izvietojumi.
Aizsardzības un pašapziņas simboli.
Latvijas reljefs un tā īpatnības.
Pilskalni senatnē un mūsdienās.
Vēstures vērtību saglabāšana.

Lekciju vada Ingus Freibergs.
Dalība- ziedojums.
 
Par piedalīšanos, lūdzu, iepriekš informēt!
Ingus Freibergs, φ2637 6888

5. saiets ciklā Baltu sakrālais mantojums

5. saiets ciklā Baltu sakrālais mantojums“Tēvu tēvu laipas mestas, bērnu bērni laipotāji.” norisināsies 2014. gada 17. un 18. maijā, 2014 gads Ādažu Kultūras centrā, Gaujas ielā 33a, Ādažos.

Tēvu tēvu laipas mestas,
Bērnu bērni laipotāji;
Tā, bērniņi, laipojiet,
Ka pietika mūžiņam.


ceturtdiena, 2014. gada 3. aprīlis

Mantojuma seminārs

Trešdien, 9.aprīlī plkst. 18.00 Latviskās Dzīvesziņas centrs ZALTIS sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju rīko MANTOJUMA SEMINĀRU.
 
Semināru vada JĀNIS PUNTULIS
 
Seminārs notiek Latvijas Okupācijas muzeja telpās (Rīgā, Raiņna bulvārī 7)


KONFERENCE "VĪRS KĀ OZOLS, SIEVA KĀ LIEPA LATVISKAJĀ PIRTĪ"


Vairāk: http://laukupirtnieki.lv/

Mīļi aicināti uz iepazīšanās dienām

APRĪLĪ/MAIJĀ
BRĪVĀ MĀRAS SKOLĀ
 
17.martā notika pirmā tikšanās
Runājām par to, kāpēc radās Brīvā Māras skola. Plašākam ieskatam skatījāmies videohttp://www.youtube.com/watch?v=1G3Kyu_UbjQ Pēc šī video katrs varēja novērtēt savus iemeslus, kāpēc meklējam saviem bērniem skolu, kurā bērns tiek skatīts kopveselumā , un mēģinājām kopīgi definēt jēgu izglītībā, tā arī lēnam nonācām līdz tam, kādi tad ir galvenie balsti un procesi, kas notiek Brīvā Māras skolā.
Nākamās tikšanās reizes un tēmas:
28.aprīlis 17.30

ceturtdiena, 2014. gada 27. marts