svētdiena, 2014. gada 13. jūlijs

LIEPŪKSNIS (LIEPŲ PAŪKSMĖ)

Latviškos gyvensenos centras ZALTIS,
bendradarbiaudamas su Pilkalnio dvaru, rengia
latvių-lietuvių draugystės stovyklą LIEPŪKSNIS (LIEPŲ PAŪKSMĖ)

Tema – baltų kultūros palikimas šiandien, latvių-lietuvių bendrumas

Kryptis – tradicinė pasaulio samprata, senieji amatai, ekologiška gyvensena, abiejų kalbų mokymasis

Stovyklos vieta – Pilkalnės dvaras (Pilkalnė, Pilkalnės valsčius, Pilkalnės kraštas)
Laikas – 2014 met
ų liepos 17–20 d.

svētdiena, 2014. gada 6. jūlijs

Stāsts par seno Letu zemi un Pokaiņiem šodien

Pokaiņi aicina
Ozolkalna piekājē - meža ieskautajā un saules lolotajā pļaviņā, kur 13. jūlijā pl 17.00 izskanēs koncerts sirdij un dvēselei ,"Stāsts par seno Letu zemi un Pokaiņiem šodien"

Īpašo mirkli dabā aicina izbaudīt
Jelgavas zvanu ansamblis,
Dziedošā Uškānu ģimene,
Ingūna Rubene(flauta),
Nils Īle-(sitamie instrumenti, dziedošās bļodas).

Informācijas centrā aicinām uz Guntas Eltammes īpašo gleznu un Sarmītes Makarovas mandalu izstādi, būs iespēja arī pašiem izkrāsot savu mandalu
,Krīgeru’’ saimniece piedāvās uz ugunskura vārītu zupu un citus mājas gardumus.

Ieeja -2 € pieaugušajiem, 1.70€ - skolēniem, studentiem, pensionāriem.

piektdiena, 2014. gada 4. jūlijs

Senās Pils svētki Vecpiebalgā


2014. gada 12. jūlijā plkst. 12:00 Senās Pils svētki Vecpiebalgā Balgas kalna pilsdrupās 

12:00 atklāšana.
Jagaiļu karaļu dinastijas mantinieka uzruna.

12:15 pasākuma svinīgā uguns iedegšana.
Amata meistaru demonstrējumi, atrakcijas un pasākumi bērniem.
Amatnieku, rotu meistaru, keramiķu un rokdarbnieku izstrādājumu tirdziņš.

13:00 folkloras kopu LIIVES un LAUKAM PĀRI uzstāšanās.
13:45 Senā dzīvesveida un cīņu kluba Heiligenberg dalībnieku demonstrējumi.
Iespēja izmēģināt iemaņas seno amatu prasmēs.
Maizes cepšana, vaska sveču liešana.

15:15 Kluba Heiligenberg dalībnieku sacensības.
Pasākumā būs bezmaksas senā zupa un viduslaiku mielasta labumi.

16:00 folkloras kopu LIIVES un LAUKAM PĀRI Pāri dziesmas.
17:00 noslēguma uguns rituāls.
Pasākumu organizē: klubs Heiligenberg, fonds Zīmogs Sarkanā Vaskā un biedrība Pūķu Zeme.

Ieeja bez maksas.

otrdiena, 2014. gada 1. jūlijs

Liepu, Siena, Vīgriežu mēnesis

Itin bieži tradīcijas pētnieki jau iemanās arvien vairāk lietot senos mēnešu nosaukumus. Taisnības labad gan jāsaka, ka tie drīzāk atbilst Mēness mēneša ritiem, nevis kalendārajiem datumiem. Bet mēs nu varam censties to salāgot ar mūsdienu izpratni. Jūlijs dažādās vietās tiek dēvēts par Liepu, Siena vai Vīgriežu mēnesi. Dabiska likumsakarība - jūlijā zied liepas un vīgrieži, jūlijs ir karstākais siena laiks. Arī mūsu brāļi lietuvieši to dēvē par Liepu mēnesi. Pie tam dažviet Lietuvā 7.jūliju svēta kā Laimas dienu. Mums nu atliek vien atcerēties, cik nozīmīga ir Laimas saistība ar liepu. Liepa ir kā Laimas koks. Un iedvesmai palasīt vienu skaistajā Jāņa Veseļa teiksmām par to, kā Dievs laida Laimu.

trešdiena, 2014. gada 25. jūnijs

Nāk PĒTERDIENA!

Pētera diena (Lapu, Pērkona jeb Zibens diena) 29.jūnijā

Samaisīju iemauktiņus,
Metu ceļa maliņā:
Lai Jānītis kavējās,
Lai panāca Pēterītis

Senā tradicionālā Pēterdiena ir Jāņu laika, Vasaras saulgriežu laika noslēgums. Mums ir pamats domāt, ka Pēterdienu svētīja kā Jāņu dienas atsvēti. Pēc mūslaiku kalendāra Pēterdienu svēta 29.jūnijā un atšķirībā no citām iezīmīgajām un svētku dienām, nesvēta Pēterdienas vakaru. Vismaz Dainās neatrodam norādi par Pētervakaru. Ir tikai Pēterdiena. Tas vēl jo vairāk rada iespaidu par kāda cikla noslēgumu, nevis kādu atsevišķu dienu, kuŗu sāk svētīt dienas vakarā. Tradīcijas pētniece, folkloras zinātniece Janīna Kursīte pauž, ka Pēteris ir Jāņa dvīņu brālis.

piektdiena, 2014. gada 20. jūnijs

Latvijas Republikas Satversmes Ievaddaļa

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.

Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi.

Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.

Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.

Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.

Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību.

Dievs, svētī Latviju!

otrdiena, 2014. gada 17. jūnijs

Latvijas PIRTS svētki Milzkalnē

Latviskās dzīvesziņas centrs ZALTIS aicina!!!

Šogad jūlija sākumā Milzkalnē risināsies Latvijas PIRTS svētki, kuru ietvaros 3. un 4. jūlijā ikvienam interesentam ir iespēja piedalīties PIRTS nometnē, lai gūtu jaunas prasmes un zināšanas par neatņemamu dzīvesziņas daļu - pirti.