Liepu, Siena, Vīgriežu mēnesis

Itin bieži tradīcijas pētnieki jau iemanās arvien vairāk lietot senos mēnešu nosaukumus. Taisnības labad gan jāsaka, ka tie drīzāk atbilst Mēness mēneša ritiem, nevis kalendārajiem datumiem. Bet mēs nu varam censties to salāgot ar mūsdienu izpratni. Jūlijs dažādās vietās tiek dēvēts par Liepu, Siena vai Vīgriežu mēnesi. Dabiska likumsakarība - jūlijā zied liepas un vīgrieži, jūlijs ir karstākais siena laiks. Arī mūsu brāļi lietuvieši to dēvē par Liepu mēnesi. Pie tam dažviet Lietuvā 7.jūliju svēta kā Laimas dienu. Mums nu atliek vien atcerēties, cik nozīmīga ir Laimas saistība ar liepu. Liepa ir kā Laimas koks. Un iedvesmai palasīt vienu skaistajā Jāņa Veseļa teiksmām par to, kā Dievs laida Laimu.

Pirmā no zīmīgajām jūlija svētamajām dienām ir Laidene, kas mūsdienu kalendārā ierakstīta 2.jūlijā, bet, minēšu, varbūt ir pirmā jaunā, redzamā Mēness diena pēc Vasaras saulgriežiem. Iespējams, par to liecina daži ar Laideni saistītie ticējumi un Dainas. Arī pieraksti, ka dažuviet Jāņu svētīšanas atskaņas aizstiepušās pat līdz Laidenei.

Laidene, pēc mūslaiku kalendāra - 2.jūlijs ir viena no mazajām iezīmdienām vasarā. Dažkārt dēvēta arī par Mazo Vasaras Māru. 1584.gada piezīmēs P.Rusovs rakstījis: "Jāņa, Pētera un Laidenes naktī visā zemā ir dedzinājuši prieka ugunis, pie kam ar lielu prieku ir dancojuši, dziedājuši un lēkuši". Tāpat arī Laidenē līdzīgi, kā Sveču dienā sealaikus ļaudis savās svētvietās nesuši ziedam vasku, sieru un citas lietas. Vēlākos gados, kad Latvijas teritorijā jau bija ieviesušās kristīgās baznīcas, ļaudis tos nesuši un likuši pie baznīcu sienām. Dzirdēts gan arī tas, ka sākotnēji pagānu ļaudis no baznīcu kalpiem, melnsvārčiem tikuši tramdīti un šādas izdarības viņiem tikušas liegtas. Tikai tad, kad viņi sapratuši, ka šādi var tos ļaudis kristiešu baznīcai piejaucēt, tie arī tās "pagāniskās" rīcības atļāvuši, sapludinādami senu pagānisku iezīmdienu ar latvjiem svešo t.s. Marijas piemeklēšanas dienu. 

Praktiskā dzīvē Laidene bijusi cieši saistīta ar lauku, jo īpaši, ar siena darbiem. Tikusi daudzināta arī briestošā labība.

Laidenīte atnākuse

Izalaida rudzus miežus;

Izlaidusi rudzus miežus,

Izlaid' meitas tautiņās. (17302)

Bet ļaužu sadzīve un jo īpaši, meitu un pušu ieskatīšanās un cerēšanās arīdzan Laidenē notika. Vidzemes pusē stāsta, ka Jānī (kad Bērzaunē tirgus) gājuši puiši lūkoties, Laidenē (t. i. nedēļu vēlāk, kad Vestienā tirgus), jau ierunājuši un citos rudens tirgos dzēruši derības. Arī vairākas Laidenē īstenotās rituālās darbības, ticējumi un zīlēšanas bijuašs saistītas ar cerēšanos - gan puiši nolūkojuši meitas, gan meitas centušās sev puišu uzmanību pievērst un tikt pamanāmas. Kā sacīts E.Līdekas Lubānā dzirdētā un pierakstītā ticējumā, vēl Laidenē neprecētās meitas pinušas vainagus un metušas liepās. Mest gan varēts tik trīs reizes. Ja vainags ieķeries zaros, meita tanī gadā apprecēsies; bet ja ne, tad paliks to gadu vēl neprecējusies. 

Arī Bēŗzpilī saka, ka Laidene meitām piešķirot "brūtgānus": 

Nāc, bagāta Laidenīte, 

Atlaid man brūtgāniņu! 

Ja laid jaunu, tad laid skaistu, 

Ja laid vecu, tad bagātu.

Līdzīgi kā citās iezīmdienās, arī Laidenē vēro laiku. Ja mākoņi iet pret vēju, tad vējš un laiks mainās. Laika pareģis Bukšu Vilis (jeb Meiravietis) vēsta, ka Laidene ir laiks, kas Saule laižas zemāk. Un, ja Laidenē spīdot saule un staigā gubu mākoņi, būšot labs gads, bet, ja Laidene lietaina, lietains viss gads. 

Jūlijā ir vēl citas nozīmīgas dienas. 4. jūlijs dēvēts par Liepas un Bišu dienu. Tā bijusi diena, kad ievāca pirmo medu un ites "palaida liepās". Sākas liepziedu un vasaras medus laiks - arī šos novērojumu pierakstus pasmēlos no Meiravieša. Viņa vērojumu klāstā bilsts arī, ka šai dienā vēro laiku un bites - ja diena saulaina, būšot daudz zāļu medus, bet, ja līst, tad daudz baltā medus, savukārt, ja bites sapiktojas, tas esot uz ilgstošu sausumu.

Vecie Jāņi un jau minētā Lietuvā svētītā Laimas diena ir 7.jūlijā. Tad nu pa īstam beidzas zāļu dienas un sakas siena laiks. Arī šai dienā vāktajām pļavu zālēm esot īpašs dziedinošs un maģisks spēks. Līdzīgi, - šis ir arī svēto ūdeņu laiks - svētību guvuši visi ūdeņi - gan rīta rasa, gan avotu un strautu, gan aku ūdens. Lietain Vecie Jāņi gan solot lietainu siena laiku.

Lietu vai saulainu turpmāko vasaru paredzarī vērojot laiku 10.jūlijā, Septiņu Brāļu dienā. Ja tai dienā līst, tad līs vēl septiņas dienas vai 7 nedēļas. Vietumis ticējumos par 7 dienām pat vairs nerunā: lietaini Septiņi brāļi nozīmē tikai un vienīgi 7 nedēļas. 

Ja nu visas daudzās laika paredzamās dienas bijušas lietainas, ta vēl paliek maza cerība uz 12.jūliju - Vecajiem Pēteriem. Ja nu ielīst arī tad, tad lietaina visa tālākā vasara. Ne siena, ne ražas. Vecajos Pēteros vasara notrauš pirmo asaru. nakts ir jau tik gara un saule tik tālu, ka nodziest dienas gaisma, kas gaišās naktīs mūs turēja teju kopš Ūsiņiem. Arī Veco Pēteru ticējumi līdzīgi īstāsPētera dienas ticējumiem - gan par darbiem, gan dabas apstākļiem. Zeltains Vecās Pēterdienas rīts sola bagātu un skaistu gadu.

Par Pūķa dienu, vēl vienu no Pērkona dienām, par Jēkabiem un Annām, Saimnieku un Saimnieču dienām, nākamreiz.

Sirdssiltu un košu vasaru!

Šo rakstot iedvesmojos latvju ticējumos un Meiravieša Laika lapā