Saules kalendārs 2021. gadam

Piedāvājam divu veidu Saules kalendārus 2021. gadam:

- “Deviņvīru spēks”: 3-daļīgs

- “Rudbekijas”: 1-daļīgs

Abiem kopumā:

- kvalitatīvs ofseta izpildījums,
- glancētas pilnkrāsu fasādes ar metāla kniedi stiprināšanai,
- fasādēs Saules kalendārs ar laikiem, nosaukumiem, datumiem pa vidu un paskaidrojumiem,
- pārbīdāms datumu lodziņš,
- abi ir kompakti saliekami un iesaiņoti vīrusu drošā PP maisiņā,
- apakšējā daļā skaidrojumi, laiku skaitīšanas ziņa ar nosaukumiem

Aicina ma-DARA

17. augustā atpūtas pasākumā “ma-DARA” Ziemupē aicina uz plašu un izzinošu programmu 

17. augustā no pl.13 Ziemupes jūrmalā jau astoto gadu norisināsies atpūtas pasākums “ma-DARA”. Šī gada vadmotīvs ir Ceļš. “Pēc vārda definīcijas, Ceļš ir līnija, pa kuru notiek kustība. Arī sajūtu līmenī. Ceļš, kas mūs ved, Ceļš, ko mēs izvēlamies, Ceļš, kas ietver sevī sapņus, ilgas vai piepildījumu, un tajā pat laikā Ceļš kā Visuma sasaistes dzīpars - Zvaigžņu Ceļš, Putnu Ceļš, Ūdens Ceļš, Ziemas Ceļš, Ceļš Mājup.. Jautājums katram mums pašam - kuru Ceļu ejam,” saka viena no pasākuma organizatorēm Daiga Kadeģe. 

Pasākumu “m-DARA” ieskandinās Katlakalna folkloras kopa “Rāmupe”, Kurtovēnu folkloras kopa “Kurtuove” no Lietuvas, “Ritam” no Bebrenes, folkloras dziesmu un deju kopa “Svātra” no Daugavpils, jaunais un talantīgais kokles spēles virtuozs, skaņu un tehnisko izpildījumu eksperimentētājs Dzintars Lipors u.c. 

Kāzu norišu un rituālu simboliskais saturs un jēga

Sestdien, 2019. gada 6.jūlijā plkst. 11.00 Katlakalna Krogsilā Dūdumu mājās projekta Tradicionālie ģimeņu un gadskārtu godi ietvaros praktiskais seminārs Kāzu norišu un rituālu simboliskais saturs un jēga.  

Semināru vadīs ilggadēji folkloras un tradīcijas pētnieki un praktiķi, mūža godu rituālu vadītāji, JĀNIS un IEVA KUŠĶI.

Kāzas jeb Vedības ir vieni no svarīgākajim dzimtas, ģimenes vai dzīves (mūža) godiem – tie tiklab svarīgi jaunajam pārim, jaunās ģimenes sākumam, kā arī viņu abu vecākiem, brāļiem un māsām. Katram tajos ir savs stāsts: laižot māsu tautās, panāksniekiem, līgavas radiem - viens, būnot vedēju - līgavaiņa un brāļa pusē – cits.

Ielīgošanas meistardarbnīca Sauliešu pilskalnā

Ceturtdien, 13.jūnijā no plkst. 19.00 Sauliešu pilskalnā Katlakalnā notiks tradicionālā Jāņu ielīgošanas meistardarbnīca, - visi laipni aicināti apgūt Jāņu laika gaidīšanas un svinēšanas mākslas un gudrības kopā ar Katlakalna folkloras kopu RĀMUPE, Daugmales folkloras kopu DĀRE, Ķekavas folkloras draugu kopu BRIČKA un Katlakalna Tautas nama ļaudīm. 

Celies, brālīti, aunies kājas. 

Iesim Jānīti ielīgot! 

Vasarassvētku svētīšanas meistardarbnīca

Skaistajā ziedēšanas laikā izsenis tradīcijā svētīti Ūsiņi - svētki puišiem un vīriem. Un Vasarassvētki - svētki meitām un sievām. Tie īpaši saistīti ar jaunību un jaunības svinēšanu – ziedēšana, pušķošanās, dziedāšana, gaviles ir to atslēgvārdi. Iespaids, ka tieši šiem svētkiem ir īpaša saistība ar cerēšanos, ar lūkošanos, ar domām par nākamajām laulībām, ar veiksmīgas dzīves nodrošināšanu tautās. Tāpēc daudzie rituāli, kuri Vasarassvētkos tiek izdzīvoti un izspēlēti ir visvairāk veltīti jaunajām meitām, kuras vistuvāk ir izdošanas brīdim. Vasarassvētku rituāli ir viņām kā stiprinājums. Tie ir kā ceļamaize nākamajai dzīvei. 

Aicinājums atbalstīt Ziemupes ma-DARU!!!

Atbalsti Atpūtas pasākumu ma-DARA - Ceļš Projektu Bankā! 

17. augustā Ziemupes jūrmalā, Vērgales pagastā norisināsies jau astotais Atpūtas pasākums ma-DARA. Šī gada vadmotīvs ir – CEĻŠ. Pēc vārda definīcijas, Ceļš ir līnija, pa kuru notiek kustība. Arī sajūtu līmenī. Ceļš, kas mūs ved, Ceļš, ko mēs izvēlamies, Ceļš, kas ietver sevī sapņus, ilgas vai piepildījumu, un tajā pat laikā Ceļš kā Visuma sasaistes dzīpars - Zvaigžņu Ceļš, Putnu Ceļš, Ūdens Ceļš, Ziemas Ceļš, Ceļš Mājup.. Jautājums katram mums pašam - kuru Ceļu ejam.

Otrā Latvijas Tautasdziesmu nakts

18. maijā no pl. 18:00 Cēsu Vēstures un mākslas muzeja teritorijā norisināsies Otrā Latvijas Tautasdziesmu nakts. Arī šogad teju visas nakts garumā skanēs tautasdziesmas. Apmeklētājiem būs iespēja dzirdēt tās no tradicionāla skanējuma līdz mūsdienu interpretācijām – post-folks, etno ārtroks, folkmetāls, no klausīšanās līdz kopā dziedāšanai un dejošanai.