Tēvu tēvu laipas mestas, bērnu bērni laipotāji

17. un 18. maijā Ādažos risinājās 5. konference ciklā Baltu sakrālais mantojums, kas pulcēja cilvēkus, kam rūp savas personības izaugsme caur nacionālās pašapziņas stabilizēšanu un tradicionālās dzīvesziņas pielietošanu ikdienā. 5. konferences tēma bija “Tēvu tēvu laipas mestas, bērnu bērni laipotāji” ar mērķi apzināties laika pārbaudi izturējušu zināšanu un ieražu pārmantojamības nozīmību ģimenē, iedzīvināt un vairot tikumības izpratni, kas devusi iespēju cilvēku kā dabas daļas pastāvēšanai šodienas Latvijas teritorijā.

Atklājot konferenci, dalībnieki folklorista Dāvja Stalta vadībā, vienojās dziedot: 

Tēvu tēvi laipas met, 

Bērnu bērni izlaipo 

Dievs dod mūsu bērniņiem 

Tās laipas izlaipot 

Tēvu tēvi laipas met 

Bērnu bērni izlaipo 

Tā bērniņi laipojas 

Lai pietika mūžiņam 

Dziesmas vārdi tika izdziedāti vairākas reizes, ar katru reizi pastiprinot to nozīmīgumu, vēršoties pie katra konferences dalībnieka individuāli. Vārdi kā pārpasaulīgs spēks savienoja pagātni, tagadni un nākotni – iezīmējot konferences vadmotīvu – pētīt latviešu tautas saknes, tradīciju, iepazīt tagadni un saredzēt turpmāko.

Patriotisms sākas no zināšanām. Jo mēs vairāk zinām par savu tautu, tās patieso vēsturi, jo īstenāka un stiprāka var būt mūsu mīlestība pret mūsu tēvzemi un tēvu tēvu atstāto mantojumu, kas šobrīd atrodas mūsu rokās, lai mēs to koptu, cienītu, daudzinātu un nodotu nākamajām paaudzēm.

Ar priekšlasījumiem konferences pirmajā dienā uzstājās kultūrvēsturniece Ieva Pīgozne, kas pētījumos ir atklājusi mūsu tautai raksturīgas tradīcijas iezīmes. Viņas tēma bija „Iniciācijas rituālu pēdas latviešu folklorā”. Savukārt mākslinieks, semiotiķis Valdis Celms klausītājiem skaidroja skaitļu un simbolu nozīmi baltu tradicionālajā kultūrā. Folklorists Dāvis Stalts, apskatīja jautājumus, kā nostiprināt Latvisko reliģiju jeb dievatziņu mūsdienu Latvijas sabiedrībā, iesaistot klausītājus diskusijā, rosinot katram apzināties darāmos darbus. Tradīciju pētnieki Aīda Rancāne un Andris Kapusts iezīmēja Latviskā pasaules tvēruma aspektus, ļaujot saprast, kas veido latvisko tradīciju, latvisku domāšanu, kas ir latviešu tautas tradīcijas pamats, tai skaitā, kas ir Tēvu tēvu atstātais mantojums, kas veido šodienas latvieti (vai kādam būtu jābūt latvietim). Turpretim, Kārina Pētersone, Latvijas institūta direktore, konferences dalībniekiem prezentēja Latviju no mūsdienu skata punkta. Vēlreiz apliecinot mūsu tautai un zemei piemītošo unikalitāti, kas iezīmējas mūsu dzīves ziņā, kultūrā, dabā, tāpat, panākumos sportā, zinātnē. Tika akcentēta kā mūsu tautu raksturojoša iezīme – spēja svarīgos, izšķirošos mirkļos vienoties. Mēs spējam paveikt neticamo, tam pierādījums ir Baltijas ceļš, Barikāžu dienas, arī veiksmīgā ekonomikas stabilizēšana krīzes laikā pārsteidza pasauli un tas nav vienīgais! 

Pirmās dienas noslēgumā konferences dalībnieki kopā ar folkloras kopām Grodi un Garataka daudzināja Ūsiņu. Tas bija vēl viens veids, kā iepazīt savas tautas mantojumu, tikai šoreiz jau praktiskā darbībā. Ūsiņa ritu daudzināšanas rituāls tika veidots kopīgi. Visiem sapulcējoties tika izvēlēta rituāla vieta, tad iekārtota. Vīri ierokot zemē olas, kā ziedojumu, iezīmēja ugunskura vietas – vienu centrā un sešus saules lēkta un rieta virzienos saulgriežu laikā. Pēc ugunskuru iedegšanas, kā jau Ūsiņos tas pieņemts, tika izdancināti Zirgi, notika vīru spēkošanās, dziedātas dziesmas un gatavots pieguļas ēdiens – pantāgs (uz ugunskura gatavots olu kultenis, pie kura roku pielika tikai vīri, savukārt cienāti tika visi sanākušie).

Otrā konferences dienā dalībnieki turpināja iedziļināties tradīcijas pārmantošanā. Interesantu skatījumu šim jautājumam piešķīra zintnieks Voldis Prancāns, kas apskatīja Dvēseles un Veļa uzdevumus dzīves pieredzes nodošanā nākamajām paaudzēm. Atgādinot, ka Veļi, kas ir mūsu mirušie senči, latviešu tautā vienmēr ir godāti. Rudens Veļu laiks ir tam lielisks piemērs, kad saime ieaicina Veļus savā vidū, lai pateiktos par aizsardzību un izlūgtos svētību nākamajam dzīves cēlienam, tā savā veidā nodrošinot nepārtrauktu saistību ar savu tēvu dzīves ziņu. Tai pašā laikā, Voldis atklāja dvēseles pārdzimšanas aspektus, norādot, cik svarīgi cilvēkam ir sekot savam dzīves uzdevumam, jo neizdarītie darbi citādi tiek pārnesti uz nākamo dzīvi (pārdzimšanas rezultātā). Šo tēmu, tiesa citā gaismā, tālāk apskatīja psihoterapeite Gunta Andžāne, iezīmējot priekšnosacījumus, kas nepieciešami veselas personības izveidē. Jo veselākas personības mēs esam, jo skaidrāks ir mūsu skatījums uz lietām, spēcīgāk sevi spējam apzināties un pildīt savu dzīves uzdevumu. Tomēr to, cik veseli mēs esam, lielā mērā nosaka mūsu dzīves pirmie mēneši, kur notikumus veido ģimene, kurā esam piedzimuši, tāpat arī sabiedrības attieksme un pastāvošie uzskati. Neapšaubāmi bērna personības attīstība turpinās tālākajos dzīves gados. Mūsdienu sabiedrībā liela ietekme personības veidošanā šajā attīstības posmā ir izglītības sistēmai, jo īpaši pirmskolas izglītības iestādei un skolai. Dr.paed., docente Gunta Siliņa-Jasjukeviča, pievēršot uzmanību tieši šim aspektam, kopā ar konferences dalībniekiem apskatīja tēmu par tradicionālo kultūru izglītībā, iezīmējot problēmas un meklējot risinājumus. Apskatot jautājumus, kā pilnveidot izglītības sistēmu, lai latviešu bērnam būtu iespēja izzināt savai tautai raksturīgu dzīvesziņu, Gunta aicināja apzināties, ka vislielākā loma tradīcijas pārmantošanā ir tieši ģimenei, akcentējot tautai raksturīgo svētku svinēšanu, kā iepriekš pieminēto Ūsiņa daudzināšanu, Vasaras saulgriežus (īsteno Jāņa dienu), Ziemas saulgriežus, Mārtiņus, Meteņus un citus, kas ierindojas gada ritumā.

Pastiprinot tradīcijas spēku ar savu priekšlasījumu dalībniekus uzrunāja Dr.hab.phil. Janīna Kursīte, runājot par ģimenes ligzdu – mājvietu, pētot mājvietas dziļāko būtību un tai raksturīgās iezīmes. Konferences noslēgumā dalībniekus uz sarunu aicināja Jānis Vītols ar ģimeni. Vītolu ģimene abas konferences dienas ar pārpasaulīgo valodu, kas ir mūzika, katru konferences priekšlasījumu pastiprināja, izdziedot vēstījuma būtību tautas dziesmās. Savukārt noslēgumā Jānis dziedot Imanta Kalniņa un citu mūsdienu komponistu dziesmas līdzās tautas dziesmām, atgādināja par dzīvo un neizsīkstošo latviešu mīlestību pret savu zemi, rosinot ikkatrā patriotiskas jūtas, aicinot ikvienu iedegties par savas tautas mantojumu un turēt to svētu savā ikdienā. 

Nākamā konference tiek plānota 22. un 23. novembrī. Savukārt šīs konferences priekšlasījumi būs pieejami interneta vietnē www.dzivotprieks.lv.

Konferenci organizēja biedrība Radošā apvienība DZĪVOTPRIEKS sadarbībā ar Latviskās Dzīvesziņas centru ZALTIS. Konferences norisi atbalstīja Agrofirma Tērvete un Ādažu kultūrizglītības centrs. 

Informāciju sagatavoja Radošās apvienības DZĪVOTPRIEKS pārstāve Inese Krūze (T.: 29289859)