piektdiena, 2014. gada 31. janvāris

XV Starptautiskais masku tradīciju festivāls Rīgā


2014. gada 14. - 16.februāris


XV Starptautiskais masku tradīciju festivāls šogad norisināsies Rīgā no 14. līdz 16. februārim. Festivālā ir paredzēta plaša un daudzveidīga programma:


14.februāris, piektdiena.


19.00 Ārvalstu un Latvijas masku grupu koncerts KTMC „Mazā Ģilde”


svētdiena, 2014. gada 26. janvāris

Kā satikt METENI?


Metenīti, Metenīti,
Kur ir tava pātadziņ'
Vai silā, vai krūmā,
Vai aiz rokas kažokā?

Cik daudzi esam lekuši ķekatās vai gājuši budēļos, vizinājušies no kalniņa un tālu ciemos braukuši. Meteņam malku veduši, uguni kūruši, lielījušies un vēl citās Meteņa laikam raksturīgās nodarbēs piedalījušies. Varbūt tās vērojuši. Bet varbūt par tādām tik iztālēm dzirdējuši.

sestdiena, 2014. gada 25. janvāris

Sveču diena - Ziemas Māra

Senatnē katrā katrā gada laikā, svētkos, godos, darba un atpūtas brīžos bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un savi ēdieni. Un senie pierakstīti ticējumi vēsta arī to, ka zīmīgo dienu gadā ir bijais vairākas, ne tikai astoņie lielie gadskārtu svētki vien, bet arī mazāki. Mūsdienās pamazām tiecamies šos senos ticējumus nest gaismā, piedzīvot atkal no jauna.

Sveču diena ir viena no tādām iezīmdienām. Mūsdienu kalendārā 2.februāris, bet tālākā senatnē tā varēja būt gan kāds piektvakars pirms Meteņiem vai varbūt otrais jaunmēness pēc Ziemassvētkiem - tā diena, kad jaunā Mēness sirpītis ieraugāms pie debesīm. Vai varbūt vēl kā citādi noteica senie jūtīgie ļaudis sveču liešanai piemērotāko laiku.

piektdiena, 2014. gada 24. janvāris

Skausmo dienomis esame su jumis, broliai lietuviai!

Kai gavome tą šaltą dieną žinią apie Lietuvos kryvio Jono Trinkūno kelia i Anapilį, atrodė, jog diena dar šaltesnė tapo. Bet žiemos saulutė nesiliovė spindėti, lyg norėdama mums pabiloti, jog šviesos kelias nesibaigia. Taip kaip Jono veikla ir palikimas, pilni spindesio ir begalybės.

Mes Joną pažinojome, kaip baltiškos dievystės lietuviškos šakos puoselėtoją, Romuvos įkūrėją ir vadovą, Pasaulio etninių religinių bendruomenių veiklos ir bendradarbiavimo pradininką. Jonas Latvijos Dievturių bendruomenei ir Latviškos Gyvensenos centro ZALTIS liaudim buvo atrama, pagalbininkas Baltų kryvulės sueigos organizavimui ir raidai. Daugelio kartų latviai – tautosakininkai, folkloristai, kitų tradicinės kultūros sryties aktivūs puoselėtojai esame dalyvavę Jono rengiamose stovyklose ir Vasaros mokyklose. Tai paliko ryškius pėdsakus mūsų dvasinio vystymosi raidoje, stiprino ir plėtojo akyratį, žinias apie senovės baltų sielos stiprybę ir didybę.

Jeigu esame apjautę amžinybės sąvoką, tai esame ir suvokę - mes esame ir Jono puoselėto baltiškumo šaukliai ir veikėjai – tie, kurie Jona pažinojo ir buvo sutikę, ir tie, kurie apie Jį buvo tiktai girdeję.

Šiandien – širdingiausa užuojauta Jono artimiesiems, šeimai, ypač Inijai ir dukroms, bendraminčiams, mokiniams, draugams ir visiems broliams lietuviams Lietuvoje, kurie liūdi.

Mes uždegėm atminimo ir šiltų minčių žvakelę dumodami apie Jono dvasios kelius. Mes Latvijoje sakome:

Palydėkit mane giedodami,
Nelydėkit raudodami;
Lai eina mano dvaselė,
Pas Dievulį giedodama.

Te šviečia!

Latvijos Dievturių bendruomenė
Latviškos Gyvensenos centras ZALTIS

><><><><><><

ceturtdiena, 2014. gada 23. janvāris

Krīvs Jauņus aizsoļo pa Zvaigžņu taku, Lietuvu svētīdams...

Valdas Rutkūnas, www.alkas.lt

20. janvāra rītā – laikā, kad upes ledū iekalis ziemas vidus sals, Lietuvas galvaspilsētā stājās pukstēt Lietuvas Romuvas Krīva Jauņa Jona Trinkūna sirds. Visai Lietuva notrīsēja, jo ceļu pa Sentēvu taku bija aizsācis visu lietuviešu dižais lietuviskuma Skolotājs un Garīgais Vadītājs. Lai arī kādas kuram no mums būtu saiknes ar savu tautu, lai arī kāds kuram būtu pasaules uzskats un pārliecība, mums visiem ir vienas saknes, un mēs visi esam vienas tautas brāļi un māsas. Tāpēc bija tik droši un labi just līdzās esošo diženo Cilvēku, kurš kā tūkstošgadīgs ozols sargā tautas saknes un spēj savas lapotnes pavēnī atveldzēt un spēcināt ikvienu, kurš meklē savu dziļāko būtību. 

Ko Jons Trinkūns ir devis Lietuvai? Kāpēc viņa nopelni ir īpaši un tik svarīgi ikvienam lietuvietim?

otrdiena, 2014. gada 21. janvāris

Lietuviešu un latviešu draudzības dīvainības (3)

Saruna ar Alvīdu Butku, nobeigums 

sākums - Lietuviešu un latviešu draudzības dīvainības (1) 

Ar ko Latvija ir pievilcīga tūristiem?

Latvijā ir daudz apmeklējamu vietu, pat ja nerunājam par Rīgu. Jo īpaši – Lietuvas tūristiem. Tiesa, kad latvieši rāda savas pilis, viņiem nākas sacīt, ka tās ir vācu ordeņa pilis, kas uzceltas kādreizējo baltu piļu vietā. Toties Lietuvā pilis tā arī palika lietuviešu pilis – neuzvarētas pilis. Latvijas pilis ir sveštautiešu mantojums. Bet arī Latvijā esošās pilis ir skaistām teiksmām apvītas. [Starp citu, latvieši ar vārdu “pils” apzīmē gan nocietinājuma tipa būves, ko par pilīm (“pilis”) sauc arī lietuvieši, gan arī reprezentācijai paredzētās celtnes, piemēram, Rundāles pili, ko lietuvieši dēvē par “rūmai” (“Rundalės rūmai”), - tulkot.piez.].

pirmdiena, 2014. gada 20. janvāris

Viņsaulē aizgājis Jonas Trinkūnas

Droši vien daudzi baltu senās dzīvesziņas piekritēji, atbalstītāji un kopēji šovakar, 20. janvārī, veroties sārtajā saulrietā, jau zināja un domāja par to, ka saulainā, bet nežēlīgi saltā ziemas diena ir paņēmusi sev līdzi lielu Cilvēku: Šīssaules ceļš ir noslēdzies Viņsaules ceļš aizsācies Lietuvas krīvam Jonam Jauņum Trinkūnam.



svētdiena, 2014. gada 19. janvāris

ZALTIS iesaka izlasīt ...

Par šodienas izglītību un skolotāja amatu - Tautskolas 99 Balti zirgi direktora OJĀRA RODES pārdomas: http://www.izglitiba-kultura.lv/viedokli/kas-sodien-ir-izglitiba-jeb-ko-negativu-es-ka-skolotajs-saskatu-sava-profesija

Lietuviskā meditācija un kontemplācija, ekstremālie stāvokļi: Lietuva un Austrumi

Gintaras Beresnevičius 

Ievads

Šī vēl nav klasifikācija, šis vēl nav mēģinājums uzskaitīt un nosaukt vārdā lietuviešu meditācijas un kontemplācijas variācijas; šī ir tikai konstatācija, ka lietuviešu tradīcijā tādas ir bijušas; to salīdzināšana ar atbilstošiem austrumos pazīstamajiem apziņas atbrīvošanas stāvokļiem dažkārt ir pāragra, bet citos gadījumos pati “uzprasās”. Šai tekstā mūsu ērtības labad par meditāciju uzskatīsim tādus austrumnieciskajai koncentrācijai radniecīgus stāvokļus, kuros dvēsele vai apziņa tiek iztukšota vai nonāk noteiktā stāvoklī, kas ļauj šajā iztukšotajā apziņā ienākt dievībai vai dēmonam, vai arī cilvēkam saplūst ar dievību.

sestdiena, 2014. gada 18. janvāris

ZALTIS iesaka ....


 

Zinību biedrība "Gaismas Dārzs" sadarbībā ar Kultūras namu „Lielvārde”, Parka ielā 3, Lielvārdē. Janvārī svētdienās 15.00! 

26.janvārī viesosies LU filozofijas un socioloģijas institūta vadoša pētniece, filozofijas maģistre, bioloģijas doktore, tautas tradīciju pētniece Aīda Rancāne ar lekciju „Februāris rituālajā gadā”. Aīda Rancāne ir grāmatas „Maskas un maskošanās Latvijā” autore, folkloras kopas „Lata Donga„ dalībniece. Lekcijā uzzināsim par Latvijas teritorijā tradicionālajiem svētkiem senatnē un to atdzimšanu šodien. Šajā reizē ļoti gaidīsim viesos arī Latvijas Folkloras biedrības, Folkloras kopas „Grodi” vadītāju Andri Kapustu, kurš ar lekciju „Gaismas Dārzā” viesojās 2012. gada februārī.


Ieeja - 2 EUR

svētdiena, 2014. gada 12. janvāris

LATVIJAS ZEME LATVIJAS PILSOŅIEM


Vēlos saglabāt Latvijas lauksaimniecības un meža zemi LR pilsoņu īpašumā un izbeigt tās iztirgošanu ārzemniekiem un starptautiskajiem investīciju fondiem. Aicinu LR Saeimas deputātus izsludināt tautas nobalsošanu, lai noteiktu, ka Latvijā lauksaimniecības un meža zeme var piederēt tikai Latvijas pilsoņiem vai komersantiem, kas 100% pieder Latvijas pilsoņiem.... 

Tālāk lasīt un parakstīties var: http://manabalss.lv/latvijas-zeme-latvijas-pilsoniem/show

pirmdiena, 2014. gada 6. janvāris

Raganu priekšstati

ZALŠA Dzīvesziņas skolā sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju

TREŠDIEN, 2014.gada 22.janvārī plkst. 18.00
Okupācijas muzejā (Raiņa bulvārī 7)

viesos Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Sandis Laime, monogrāfijas „Raganu priekšstati Latvijā: Nakts raganas” autors

Monogrāfiju būs iespēja iegādāties (aptuvenā cena 12,- €)

Ieeja par ziedojumiem


Par Nakts raganām var lasīt arī : http://www.lu.lv/zinas/t/23777/

Fakti, ko nezinām par Latviju

2013.gada vasarā TV3 bija skatāms raidījumu cikls FAKTI, KO NEZINI PAR LATVIJU

Mēs katrs domājam, ka zinām un pazīstam vietu, kurā dzīvojam un esam pārliecināti, ka mūs nekas vairs nepārsteigs. Iestājoties atvaļinājuma laikam, šķirstam tūrisma bukletus, plānojam ceļojumu ar mērķi izzināt tuvākas un tālākas vietas. 

Mēs katrs domājam, ka zinām un pazīstam vietu, kurā dzīvojam un esam pārliecināti, ka mūs nekas vairs nepārsteigs. Iestājoties atvaļinājuma laikam, šķirstam tūrisma bukletus, plānojam ceļojumu ar mērķi izzināt tuvākas un tālākas vietas. Taču, vai mēs pietiekoši zinām par Latviju un mūsu senču atstāto mantojumu? Kopā ar Latvijas ekspertiem arhitektūras, kultūrvēstures, tūrisma, dziedniecības un ezotērikas jomā radīts jaunsun unikāls projekts "Fakti, ko nezini par Latviju", kurš atklās Latviju citās krāsās, liks uz to paskatīties no jauna, ieraudzīt un saprast, ko esam mantojuši no saviem senčiem, kāda ir senču mantojuma atstātā nozīme, un ko no tā varam mācīties un iegūt. Katrs raidījums tiek veltīts noteiktai svētvietu grupai.

TV3 arhīvā šie raidījumi ir atrodami un skatāmi - te saite uz 9.epizodi - http://www.tv3play.lv/program/fakti-ko-nezini-par-latviju

svētdiena, 2014. gada 5. janvāris

Lietuviešu un latviešu draudzības dīvainības (2)


Poļiem, šķiet, ļoti nepatīk, ka lietuvieši tiecas pēc nopietniem kontaktiem ar latviešiem? Protams, oficiāli Polija šādu nostāju nepauž. Tā slēpj savus patiesos nodomus. Bet ar aizkulišu spēlīšu palīdzību, visticamāk, vērpj visai viltīgas intrigas...

Tā var sacīt. Šāds viedoklis pastāv. Bet vispirms es vēlos uzslavēt poļus par to, cik neatlaidīgi viņi paplašina poļu valodas un kultūras areālu. Poļiem vajadzētu kļūt mums par lielisku piemēru, kā aizsargāt un stiprināt savu valodu.