Vieni no mūsu viesiem, Kurtoves kopa nāk no senas Lietuvas vietas, vietas ar 2000 gadu senu pilskalnu, no žemaišu zemes. Tālāk jau, kurtuvēniešu stāstītajā uzzinājām teikas par milzeni, Kurtovi, kuŗa gaidīja savu izredzēto milzi, bet nesagaidījusi žēlabās nomira. Kad nu milzis atnāca, viņas jau vairs nebija, bet ir cerība, ka milzis tomēr kādu līgavu ir atradis.
Kurtuvēnieši dziedāja žemaišu dziesmas. Tad ieklausījāmies Šauļu Universitātes valodnieces, Latvijā dzimušas, bet nu jau Lietuvā dzīvojošas Baltu centra vadītājas, baltu sadarbības veicinātājas latviešu un lietuviešu valodas zinātajas Regīnas Kvašītes stāstījumu par latviešu tautasdziesmu atdzejojumiem lietuviski: par galveno vadmotīvu Regīna bija izvilkusi leišu dzejnieka Sigita Gedas savulaik veiktos un arī nelielā grāmatiņā iespiestos atdzejojumus - pēc tiem Regīna bija meklējusi iespējamo latviešu Dainas avotu - pārsvarā S.Geda bija izmantojis K.Arāja Latviešu dainu krājumu.
Savādi, ka lietuviešu tautasdziesmas ir tik atšķirīgas, lai arī kā valodas esam tuvu un kā tautas ar savu domāšanu arī. Tomēr dziesmas un to skaidrojumi mums atšķirīgi. Un pat Gadskārtu svētku nosaukumi ir atšķirīgi. Leiši nepazītu ne mūsu Meteņu, ne Lieldienu, ne Ziemassvētku vārdu. Pazīstamāki viņiem varētu likties svētku nosaukumi, kas cēlušies no t.s. kalendārā ierakstītajiem vārdiem: Jurģi, Jāņi, Pēteri, Miķeļi, Mārtiņi, Katrīnas. Kopumā jau arī lietuviski atdzejoto latviešu Dainu skaits ir gluži neliels.
Tā kā mēs gribējām iedvesmoties arī no lietuviešu brīnumaino dziesmu sutartīņu, skaņām, tad lūdzu mūsu leišu draugiem arī to. Darius Ramančionis gan pauda, ka tā neesot žemaišu, bet gan aukstaišu un dzūkiešu tradīcija, bet viņa dzīvesdraudzene Edīte, Kurtoves kopas vadītāja, kas ir aukštaitiete, to zin gluži labi. Ne tikai uzzinājām, bet arī paši savas balsīs pārliecinājāmies, ka sutartīnes var dziedāt divos, trijos vai pat četros pulkos un arī rindā, aplī viens pēc otra un dziesmas garums atkarīgs no dziedātāju skaita - katrs to izdzied rindu pa rindai, līdz visi kopā nonāk līdz dziesmas beigām.
Uzzinājām, ka arī lietuviešu Tautasdziesmu vārdi, līdzīgi kād latviešu dainu vārdi, ir ar daudzveidīgu simbolisku nozīmi un, piemēram, meitene, kuŗa sukā matus upes, ezera, vai pļavas vidū, var nozīmēt gan meiteni, gan zvaigzni vai zvaigznāju debess jumā, gan sievieti vai meiteni īpašā dzīves mirklī.
Esam devuši solījumu apciemot lietuviešus kādos viņiem īpašos svētkos. Jāpiepilst, ka Kurtuveni ir ne tikai sena, lai arī neliela apdzīvota vieta, tomēr Kurtuvēnu dabas parks, kuŗā arī daudzi no mūsu šīsreizes viesiem strādā, ir ļoti īpaša vieta Lietuvā - http://www.kurtuva.lt/ un te gluži jauka neliela filmiņa par Kurtuvēniem - http://www.youtube.com/watch?v=9rPJHgxGbfA
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru