Seminārā Ģimeņu godi

Gunta Saule, ZALTIS

2012.gada 1.decembrī norisinājās visnotaļ unikāls notikums mūsu tradicionālās kultūras izzināšanas, kopšanas un uzturēšanas kopsakarā - Latviskās Dzīvesziņas centra ZALTIS rīkots, Ģimeņu godiem veltīts izglītojošs seminārs. Ar nopietnu, pieredzes un zināšanu bagātu vēstītāju piedalīšanos. Semināru vadīja Latvijas Dievturu sadraudzes valdes loceklis Jānis Kušķis, - pats jau vairākus gadus sniedz palīdzību un atbalstu Godu rīkotājiem, un arī Sadraudzē Jānis uzņēmies atbildību par Ģimeņu godiem.

Par rituāla būtību un saturu vēstīja 3x3 nometņu rīkotāja, grāmatas "Pirts sakrālie aspekti" autore Inese Krūmiņa. Inese atzina, ka mūsdienu cilvēki lielā mērā gan savās ikdienas, gan svētku izpausmēs ir zaudējuši, precīzāk, aizmirsuši par saiti ar dievišķo, kas senatnē bijusi likumsakarīga un nepārprotama. Taču mūsdienās šī saite ir caur rituālām darbībām, caur pareizu un saturīgu rituāla uzbūvi - gan vietas, gan laika izvēli, gan norišu secību atjaunojama tiem, kas to zaudējuši un uzturama tiem, kuŗiem tā pilnība vēl nav zudusi.

Nākamā Ģimeņu godu rituālu vadīšanas pieredzē dalījās Rīgas folkloras kopas Grodi dalībniece (vadītāja) Aīda Rancāne. Stāstījumā tika ietvertas gan krustabas, gan vedības un arī bedības. Savukārt Andris Kapusts semināru kuplināja ar uzvedinošiem un domātliekošiem jautājumiem, uz kuŗiem lektoriem ne vienmēr bija viegli un ērti atbildēt, bet kas kopējā semināra skanējumā ienesa pa derīgai dzirkstelei.

Semināra dienas otrā puse tika veltīta jau ļoti konkrētiem godiem - Sievu kopas Vilcenes daklībniece Ieva Kalniņa izstāstot konkrētu rituāla norišu secību, vēstīja par to, kā mūsdienās viņa ar saviem domubiedriem īsteno Līdzināšanas un Mičošanas rituālus.

Savukārt Ieva Kušķe dalījās Krustabu rituālu vadīšanas pieredzē. Īpaši Ieva uzsvēra to, ka īstenībā viņi kā rituāla vadītāji drīzāk ir nevis vadītāji, bet atbalstītāji ar dziesmām un padomu krustabu galvenajiem cilvēkiem - bērna kūmām un vecākiem.

Spraiga diskusija izvērsās par nepieciešamību pēc kādiem rituāliem, kas jau pieaugušus cilvēkus ievestu latvju dievestības laukā. Šeit galvenie uguns turētāji bija Mežu Roberts un Liepājas biedrības Viedums pārstāvis Voldis Prancāns. Protams, šāds rituāls būtu izdomājums un nekādi neatbilstu Tradīcijai, tomēr, ja nu ļaudīm tāds ir nepieciešams... Daudz neizrunāta, protams palika ne tikai šī jautājuma, bet arī citu sakarā - šai seminārā plašāk netika apskatītas ne Atšķirības, ne Bedības, kas tāpat ir ļoti nozīmīgi Mūža godi.

Šķīrāmies ar domu turpināt šāda veida kopāsanākšanu, jo gan stāstāmā, gan izzināmā, gan dažādu pieredžu stāstu vēl ir nešaubīgi daudz. Tiek domāts gan par iespējamām semināru norises vietām Kurzemē (Liepājā), Zemgalē (Bauskā) un Vidzemē (izskanējis piedāvājums no Amatas novada).

Katrā ziņā - uz tikšanos!