Senraksts uz koklēm

Šodien sākam publicēt fragmentus no pētnieka un praktiķa Andra Mičuļa (vietumis pazīstama arī kā Prievīšu Andra) topošās grāmatas "Senraksts uz koklēm". Daudzi Andri pazīst kā iejūtīgu koklētāju, kopas LĪGA līderi, kā Austasbērnu, kā vienu no atmodas laikā modušamies zintniekiem (un varbūt Andris sevi tā nesauktu, tomēr..). Savulaik Andra pētījumi latvju viedas ceļā bijuši lasāmi žurnālos "Viedas Vēstis", "Austras koks", laikrakstā "Elpa" un citviet.

Līdz šim plašākais izdotais viņas pētnieciskais darbs, grāmata "Dvēseles dziesma" iznācis pasen, taču interesentiem ir vēl iegādājams (sazinoties ar Guntu Sauli e-pastā saulegunta@gmail.com, par to vairāk - https://dziveszinazaltis.blogspot.com/2017/08/andris-miculis-dveseles-dziesma-koklu.html)

Un nu - SENRAKSTS UZ KOKLĒM

Sākums - 

Kas ir senraksts, kā tas iedalāms un kur atrodams?
Senraksts ir jebkura veida raksts (vai tā aizstājējs), kas senatnē izmantots par ļaužu savstarpējās sazināšanās līdzekli. Šobrīd mūs interesē vienīgi Baltijā lietotais senraksts. Atkarībā no konkrētā vēstījuma nolūka izmantoti atšķirīga māteriāla īnfōrmācijas fiksācijas, t.i. rakstīšanas, līdzekļi jeb raksta nesēji.

Līgāja satura īnfōrmācija atrodama:

• uz lieliem un maziem akmeņiem un tā darinājumiem (vai to māla aizstājējiem),
• uz smilšakmens (vai cita māteriāla) iežiem, atsegumiem, alu sienām,
• retāk – uz metāla un koka darinājumiem, kā arī uz koka mizas vai stumbra.

Laicīga, sadzīviska satura īnfōrmācija atrodama:

• uz māla plāksnēm (viens fragments 1957.g. atrasts Lietuvā Prieņu rajonā, bet laikam nav saglabājies),
• uz bērza tāsīm (viena (9.gs.) atrasta Lietuvā Viļņā, Ģedimina kalna Lejas pils senā Arsenāla 1982.g.
• izrakumos),
• retāk – uz koka darinājumiem,
• uz dzīvnieku ādas strēmelēm – pergamenta (liecību daudz, bet tikai teikās; paši raksti nav saglabājušies),
• uz papīrusa (par lietojumu Baltijā nav drošu liecību, taču neliela iespēja pastāv).

I. Mezglu raksts – īpašs rakstības novirziens.
Mezglu rakstam nav sakara ar grafisko rakstības veidu attīstību, kā pētnieki bieži mēdz uztiept. Vismaz Baltijā abi šie pamatveidi pastāvēja vienlaicīgi un neatkarīgi viens no otra (kaut gan mezglu raksta attīstības jaunākajā fāzē vērojama arī ietekmēšanās no grafiskā raksta).

Mezglu raksts pamatā ir arāju (zemnieku) raksts, lai gan mezoterisks, t.i., daļēji slepens. Šajā gadījumā tas izpaužas tā, ka raksta ārējās nozīmes ir atklātas, bet atslēgas metafīziskā pamatsistēma – slepena, nepilnīgi zināma. Ar mezglu rakstu galvenokārt izteikta ikdienišķa, lietišķa, laicīga satura īnfōrmācija, taču tā atslēga jeb kods slēpj sevī seno, pilnīgo visa zināšanu – Viedu.

(turpinājums sekos)