Mildas diena – mīlestības svētki pavasara dabā

Lietuviešu mūsdienu kalendārā 13. maijs ir Mildas diena, ko parasti svin šai dienai tuvākajā nedēļas nogalē. Milda tiek uzskatīta par mīlestības un brīvības dievieti, radniecīgu grieķu Afrodītei un romiešu Venērai. Viņas ziņā ir skaistas jūtas un dzimstība.

Par šīs dienas un pat pašas dievības Mildas senumu un autentiskumu ir dažādi uzskati. Mildas vārds dokumentos pirmo reizi minēts 1315.g., kad krustnešu dokumentā rakstīts par upi Mildu. Bet nav pat aptuveni zināms, kur tā meklējama. Varbūt – Varēnas rajonā, Perlojas tuvumā, kur no ezera Ašarinis iztek maza upīte Mildupis. Pirms vairākiem gadsimtiem tā bijusi krietni lielāka, un joprojām saglabājušās teiksmas daļas vēstī, ka tur palaikam staigājusi vai nu kunigaikša meita, vai,  citā variantā – dieviete Milda. Varbūt tur sirmā senatnē bijusi arī Mildas svētnīca? Profesore Prane Dunduliene min Mildas svētnīcu Viļņā, Ģedimina dārzā – tagadējā Trīs Krustu kalnā, bet Kauņā bijušas pat divas Mildas svētnīcas – viena tagadējā Aleksotā, senatnē dēvētā Svibirgale, otra – Neres un Nemunas satekas vietā, kur arī tagad pie atjaunotā aukura mēdz pulcēties un svētkus svētīt baltu ticības piekritēji. Vēsturnieks T.Narbuts uzskata, ka senatnē Mildas mēnesis bijis aprīlis, un Mildas svētnīca atradusies Vilņā, tagadējā Antakalnē.

P.Dunduliene uzskata, ka tieši dievieti Mildu attēlo 7,5 cm augstā bronzas figūriņa, kas 1840.g. atrasta Ģedimina kalna pazemē. Līdzīga (ap 0,5 olekti augsta) statuete – sieviete ar ziedu pušķi rokā – 1782.g. atrasta Kauņā, iemūrēta pirms 1400.g. celtas ēkas sienā. Diemžēl mācītājs uzskatījis atradumu par nepiedienīgu un sadauzījis to gabalos.

Mildas vārda izcelsme meklējama lietuviešu vārdos “milti”, “mylėti” – mīlēt. Bet etnoastronoms Jons Vaiškūns rosina pievērst uzmanību arī vārda “milti“ paralēlnozīmei: ar nokaitētu akmeni sasildīt ūdeni. Proti, arī šī aina var būt metaforiski saistīta ar mīlestību: vīrs kā karsts un ciets akmens, un paļāvīgā sieviete – kā ūdens. Ne velti Mildas dienā tiek godātas un spēcinātas jaunās meitenes – dzīvības turpinātājas, jaunas pasaules aizsācējas.

Mitologi zina, ka Mildas godā turētājus un tos, kas ar zālītēm vai vārdošanu dziedējuši mīlas vainas, spējuši iekvēlināt vai remdēt mīlas kaisli, ļaudis saukuši par “mildauninkai”. Vēl pirms gadiem desmit Lietuvas ciemos šis vārds dzirdēts no veco ļaužu lūpām.

Ļaudis ticējuši, ka Milda pa visu pasauli lidojot gaisa ratos, kurus velk bariņš baložu – baltu kā sniegs. Viņai bijis arī dēls – spārnots rūķītis, kurš saindē sirdis ar mīlestības indi.

Saistībā ar Mildas dienu nereti tiek pieminētas arī J Lasicka dievu sarakstā (1582. g.) minētās dievības: seksuālo attiecību aizgādnis ar visai intriģējošu vārdu Pizius, kam jaunieši ziedojuši, pavadot līgavu pie līgavaiņa. Savukārt jaunavas ziedojušas dievībai Gondus, kas arī bijis seksuālo attiecību aizgādnis.

Tiesa gan, avoti, kas apliecina nule minēto dievību un arī pašas Mildas esamību, ir visai trūcīgi un apšaubāmi. Etnologs Liberts Klimka, par Mildu un tās dienu runājot, ir pavisam skarbs: viņaprāt, Milda ir fikcija, kuras diena kalendārā pirmskara Lietuvas laikā, tā teikt, lietuviskuma veicināšanai, tāpat kā daudzi citi vārdi, ar vieglu roku ierakstīta nejauši izvēlētā datumā. Mīlas dieviete lietuviešiem gan bijusi – bez tās neiztikt –, tomēr tā neesot Milda. Lietuviešu mīlestības dievietes vārds nav saglabājies, bet tās simbols ir dzērve (par to liecina piemēram, tradīcija, ka masku dzērve “knābā” meitas, kurām laiks iziet pie vīra, dzērves tēls piedalās ar pāra meklēšanu un precībām saistītās jauniešu rotaļās, un kur nu vēl dzērves ilgpilnās klaigas un skaistās, graciozās dejas pavasarī...) L.Klimka uzskata, ka lietuviešu kalendārā ir veseli trīs citi ar mīlestību saistīti svētki: Ķīvītes (Pempės) diena 19.martā, Dzeguzes (Gegutės) svētki maija sākumā, kad dzeguze sāk kūkot, un Vasarsvētku otrā diena maija beigās vai jūnija sākumā, Aukštaitijā dēvēta Rytelis vai Rytagonis.

Tomēr, kā spītējot dažādajiem viedokļiem un uzticamu vēsturisko liecību trūkumam, Mildas diena Lietuvā tiek svinēta aizvien plašāk un ir jauniešu iecienīta, jo, kā norāda J.Vaiškūns, mīlestība ir mums būtiska, tāpēc ir labi kādu no gada dienām dēvēt par Mildas – Mīlestības dienu, tādējādi daudzinot, vairojot ar mīlestību un mīļumu saistītās domas, un nevajag bīties no tā, ka kaut kā pietrūkst vēstures avotos, jo galvenais – pašas mīlestības jūtas, kā arī to rosinātās iztēles un jaunrades spējas taču nav zudušas!

Balis Sroga (Balys Sruoga) lugā “Pavasario giesmė” 1944.g. aprakstījis šādu Mildas svētku norisi: kalnā uzcēla aptuveni trīs metrus augstu dievietes Mildas tēlu: ņēma 5 kārtis, no kurām viena – centrālā – garāka; pārējās četras, veidojot rombu, pienagloja pie centrālās. Meitenes pina ziedu un zaļumu pīnes un rotāja ar tām šīs kārtis.  Dziedādami svinīgā gājienā nesa šo tēlu kalnā un tur svinīgi uzstādīja. Iekūra aukuru un ziedoja dieviem un dievībai Mildai.

Tādējādi par Mildas svētku galveno simbolu kļuvis rombs, kurā sastopas abu – sievišķā un vīrišķā – pirmsākuma simboli. Šo rombu pēc izvēles var apaudzēt ar visdažādākajām citām zīmēm, šādi izpaužot savu radošo būtību. Mūsdienās Mildas svētkus, vadoties pēc minētā apraksta, labprāt svin tautiski noskaņoti lietuvieši, visvairāk – jaunieši, tādējādi pretojoties Valentīndienas mākslīgo sirsniņu komerckultam. Tomēr, kaut gan akcents pašsaprotami tiek likts uz jauniešiem, iepazīšanos un pāru veidošanu, Mildas diena nav tikai jauniešu svētki, jo mīlestība taču pavada mūs visā dzīves garumā. Lietuvieši svin paši savus mīlestības svētkus pavasarī, kad pati dabas atmoda, plaukstošie ziedi, putnu balsis un siltais laiks rosina mosties arī jūtas, kas šajos svētkos tiek vairotas un spēcinātas ar senatnīgiem rituāliem, rotaļām, dejām un citādu līksmību.

Vienlaikus lietuviešu senatnes pētnieki, piemēram, Liutauras Baltasis, atgādina arī, ka pavasaris baltu tautām nebija kāzu laiks, gluži pretēji, ticējumi vēstī, kad šai laikā slēgtas laulības ir neveiksmīgas un īslaicīgas, tajās partneri mēdz būt neuzticīgi. Proti, Mildas diena un citi pavasara svētki ir draudzības, iepazīšanās, saikņu veidošanas sākums, bet cilvēks ir garīga būtne, kurai pirms nopietnāka lēmuma pieņemšanas ir jānobriest – jāpagaida vismaz līdz vasarai, vai vēl jo labāk – līdz brieduma laikam rudenim.

Lai izjustu mūsdienās svinamo Mildas svētku noskaņu, piedāvājam izvilkumus no mūs sasniegušās ziņas par Mildas dienas svinībām šo sestdien, 10.maijā, Kelmes rajona Graužiku kalnā:

“Visus, kam svarīga mīlestība, brīvība un draudzība, aicinām piedalīties mīlestības svētkos! Tiksimies šai skaistajā dabas atmodas laikā, lai, dalīdamies mīlestībā, vienotos un kļūtu stiprāki!

Sagatavošanās: draudzības un mīlestības noskaņojums... veselīga attieksme un skaidrs prāts...  gaišs apģērbs... meitas, ņemiet vērā, ka svārku plandīšanās ievibrē arī puišu sirdis... puiši parūpējas par olām, meitas – par ēdieniem, kas pakļaus puišu sirdis... mūzikas instrumenti... lāpas...

Svētku sveiciens un atvadīšanās: “Lai dzīve mīļuma pilna!” Atbilde: “Lai jo mīļa!”

Svētku laikā vislabākā uzruna: “mīļais” un “mīļā”.

Svētku norise: ... pinam draudzības saites... iekuram aukurā uguni un dalāmies ar mīlestības vēlējumiem... šūpojamies pavasara šūpolēs... dziedam jaunatnes un mīlas dziesmas... klausāmies dzeguzes pareģojumus... vairojam meitu mīlas mirdzumu... cepam draudzības kulteni, cienājamies ar mīļuma ēdieniem... kā vienmēr, ļaujam mīlestībai mūs savienot trakulīgās dejās...  kuri vēlas, paliek teltīs klausīties lakstīgalas un no rīta satikt otru mīlestības dievieti Austru.

Dalieties ar šo ziņu, iededziet cits citā mīlestības liesmu!”  

---

Rakstu no lietuviešu rakstu un ziņu avotiem sagatavoja mīļā Linda
Attēlus un video atlasīja mīļā Gunta

Pilnīgākai ainai - video no Londonas romuviešu Mildas svētkiem - 
https://www.youtube.com/watch?v=xD0EJLw-idU