Šodien, 14.septembrī svinam Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes 155. dzimšanas dienu. Bet cik daudzi no mums zinam un atceramies viņa ideālus. Vēl jo vairāk - cik daudzi no mums tos šodien īstenojam?
Cik daudzus no mums šodien, 21.gadsimta Latvijā, vēl iedvesmo, stiprina un spārno darbiem šie teju pirms 100 gadiem paustie Jāņa Čakstes vārdi? Cik daudzi atceramies un zinām par viņa veikumu Valsts prezidenta amatā laikā no 1922.-1927.gadam? Cik daudzi zinām par viņa sabiedrisko, atbilldīgo darbību līdz tam?
Jānim Čakstem jau krietnu laiku pirms viņs tika ievēlēts par Prezidentu, bija milzīga loma Latvijas sabiedrības aktivitāšu veicināšanā. Jau kopš skolas gadiem un vēlāk studiju laikā un jurisprudences jomā strādājot. Čakstes darbība tieši veicināja Maskavas latvju studentu biedrības dibināšanu un tās pāraugšanu par studentu korporāciju Austrums. Viņš darbojās Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēža amatā, neatsveŗami daudz paveica stiprinot sabiedrisko darbību un ar padomu atbalstot biedrības Kurzemes novadā. Čakste cieši bija saistīts ar laikrakstu TĒVIJA. Lai daudzinātu latviskuma un latviešu valodas un nākotnes valsts ideju, kas tai laikā - gadsimtu mijā un pirms tam bija tikai dažu jaunlatviešu rosinātas, J.Čakste šo laikrakstu atpirka un vairākus gadus arī darbojās tā redaktora amatā. Latviešu tautas stiprināšanas labad Čakste nenogurstoši runājis un strādājis – gan Maskavā, Pēterburgā un Tartu, gan tepat Latvijā. Jau 1917.gada revolūcijas laikā Jānis Čakste atgādināja: “Latvju tauta grib pasargāt savu tautību, paturēt vienā kopībā savu tēviju Latviju, panākt neierobežotu iespēju un brīvību noteikti vadīt Latvijā savu nacionālo, kulturālo un ekonomisko attīstību.” Nav brīnums, ka tā laika valodšajai vara Čakste bija bīstams. Jo viņš bija par brīvu tautu, neatkarīgu ne no vāciem, ne krieviem. Apzinātu tautu, kuŗas valoda un kultūra ir liekama līdzās citām Eiropas tautām, kultūrām un valodām. Jānis Čakste bija droši pāŗliecināts, ka latvieši ir pelnījuši un spēj radīt un pārvaldīt paši savu valsti. Tautas izglītošanas un kultūras veicināšanas labā Jānis Čakste veica milzu darbu. Arī IV Vispārējie Dziesmu svētki, kas norisinājās Jelgavā bija ne tikai Čakstes iedvesmoti, bet arī finansiāli atbalstīti, jo, lai īstenotu šo cēlo ideju, kas nebūt tai laikā nebija finansiāli izdevīga, izdevumi bij lielāki nekā ienākumi.
J.Čakstem nebija pieņemami arī Latvijas valsts dibināšanas laikā dažās ļaužu aprindās un partijās valdošie diktatoriskās vadīšanas veidi. Viņš atbalstīja demokrātiju, līdzdomāšanu un pašatbildīgu ļaužu kopienas, nevis pakļaušanos vienam vadonim. Šāda attieksme un darbība arī guva brīvu ļaužu cieņu un tāpēc tieši līdzatbildīgu ļaužu vidū viņa ideāli ir dzīvi joprojām.
Mūsdienās mēs mēdzam aizmirst ideālus, tāpēc tik svarīgi būtu ne tikai atcerēties, bet arī īstenot ik solī, domā un darbā Jāņa Čakstes sacīto: "Strādāt latvju tautas garīgās un materiālās labklājības labā, stādīt savu personīgo labumu nevis pirmā, bet otrā vietā. Latvju tauta grib pasargāt savu tautību, paturēt vienā kopībā savu tēviju Latviju. Sargājiet savu valsti, izkopiet to, jo zināt – ja nebūs Latvijas, nebūsit arī jūs.”
Jāņa Čakstes dzimšanas dienā gribas visiem novēlēt - ikkatram vairāk atbildības, ikkatram vairāk nesavtīgu ideālu darot savu valsti LATVIJU labāku!
Paldies tev Gunta Saule, šie vārdi viņam noder, veļos dzīvojot, jo gan tu gan es, abi esam centīgi ugunskrusta karavīri, mēs abi esam jaunās saules cēlēji, un ja gribi zināt kas tas tāds ugunskrusta karogs, ienāc manos rakstos sirmais teicējs, un uzzini.
AtbildētDzēst