II. Grafiskais senraksts jeb rūnas (tā senāk Baltijā sauca ne vien fonētisko, bet arī ideōgrāfisko, pusideōgrāfisko u.c. veida grafisko rakstu, kas vien nebija piktogrāfisks).
Nosaukums cēlies no ide. *rūnā, *reunā: noslēpums, slepena zināšana, noslēpumaina, maģiska zīme, skaņa, vārds, vārsma, valoda kā lielā Visuma noslēpuma skaniskā izpausme. No tās pašas pirmfōrmas cēlušies arī latviešu vārdi runa un runāt, kas sākotnēji bija saistīti ar noslēpuma atklāšanu jeb „vārda sacījumu”. Šāda veida raksti saglabāti uz dažādiem māteriāliem no dažādiem vēsturiskajiem laikiem, taču nav divu viennozīmīgi viena un tā paša alfabēta paraugu.
Vispārīgos vilcienos šis raksts būtu iedalāms 9 lielākās grupās:
1) Atsevišķas ideōgrāfiskas zīmes, iecirstas seno svētnīcu akmeņos (saistīts ar seno ideōgrāfisko pirmrakstu, kāds pazīstams visā pasaulē);
2) Tā paša laikposma nelieli šo zīmju salikumi – īpašas astronomiskas vai astroloģiskas formulas, kurām var būt arī jau paralēla fonētiskā nozīme;
3) Daudzos akmeņos iecirstās bedrīšu kopas – pašas tikai nosacīti uzskatāmas par senrakstu, taču ir ar to saistītas;
4) Ar Saules kalendāru tiešā veidā saistīti akmeņi, kuros iecirstas gada atzīmes, gada modeļi vai kādi astronomiskie virzieni (t.s. Saules akmeņi, visbiežāk apaļi, cilindriski). Ar senrakstu tie saistīti visai nosacīti, tomēr līdzīgi ideōgrammām, šo akmeņu iezīmēm ir konkrēta nozīme;
5) Plašāki senraksta salikumi, visbiežāk atrodami uz smilšakmens iežiem. Izšķiramas vairākas apakšgrupas:
a) enerģētiska rakstura zīmju salikumi,
b) ar seno kalendāru saistītas zīmju grupas,
c) kompleksas daudzslāņu ideōgrammu grupas – kombinētais raksts;
6) Speciāliem nolūkiem, piemēram, reģošanai, zīlēšanai paredzētie ieraksti;
7) Dažādiem, pagaidām nenoskaidrotiem nolūkiem paredzētie senraksti;
8) Īstie jeb fonētiskie rūnu raksti;
a) Senā fonētiskā rūnraksta izkaisītās versijas (paredzētas nākamo krīvu apmācībai, retāk citiem, visbiežāk ar maģiju saistītiem nolūkiem),
b) Nosacīti izkaisītajam rakstības veidam pieskaitāmas salikto rūnu jeb koprūnu grupas ar īpašu nozīmi (buršanās, aizsardzības, reģošanas, velisko (astrālo) palīgu piesaistīšanas nolūkos) (!),
c) Rūniskie teksti jeb rindās rakstītās fonētiskās rūnas (pieder dažādiem rūnu alfabētiem):
Galvenie paveidi ir:
I. Bezstabiņu rūnas (šī veida pieminekļu saglabājies ļoti nedaudz);
II. Stabiņu rūnas (vai nosacīti stabiņrūnas) (saglabājušās pietiekamā daudzumā visā Baltijā).
Baltijā un baltu teritorijās sastopamos īstā rūnu raksta pieminekļus nosacīti esmu iedalījis 16 atšķirīgās grupās (tās šeit netiks uzskaitītas un sīkāk aplūkotas – par to varēs kādreiz izlasīt manas grāmatas “Laikmeta Stīgas” nodaļā “Dieva valoda. Senās baltu rakstības akmens pieminekļi un to loma senču ciešajā saistībā ar kosmiskajām norisēm” -, taču par dažām grupām tomēr pēcāk būs jārunā).
Nosaukums cēlies no ide. *rūnā, *reunā: noslēpums, slepena zināšana, noslēpumaina, maģiska zīme, skaņa, vārds, vārsma, valoda kā lielā Visuma noslēpuma skaniskā izpausme. No tās pašas pirmfōrmas cēlušies arī latviešu vārdi runa un runāt, kas sākotnēji bija saistīti ar noslēpuma atklāšanu jeb „vārda sacījumu”. Šāda veida raksti saglabāti uz dažādiem māteriāliem no dažādiem vēsturiskajiem laikiem, taču nav divu viennozīmīgi viena un tā paša alfabēta paraugu.
Vispārīgos vilcienos šis raksts būtu iedalāms 9 lielākās grupās:
1) Atsevišķas ideōgrāfiskas zīmes, iecirstas seno svētnīcu akmeņos (saistīts ar seno ideōgrāfisko pirmrakstu, kāds pazīstams visā pasaulē);
2) Tā paša laikposma nelieli šo zīmju salikumi – īpašas astronomiskas vai astroloģiskas formulas, kurām var būt arī jau paralēla fonētiskā nozīme;
3) Daudzos akmeņos iecirstās bedrīšu kopas – pašas tikai nosacīti uzskatāmas par senrakstu, taču ir ar to saistītas;
4) Ar Saules kalendāru tiešā veidā saistīti akmeņi, kuros iecirstas gada atzīmes, gada modeļi vai kādi astronomiskie virzieni (t.s. Saules akmeņi, visbiežāk apaļi, cilindriski). Ar senrakstu tie saistīti visai nosacīti, tomēr līdzīgi ideōgrammām, šo akmeņu iezīmēm ir konkrēta nozīme;
5) Plašāki senraksta salikumi, visbiežāk atrodami uz smilšakmens iežiem. Izšķiramas vairākas apakšgrupas:
a) enerģētiska rakstura zīmju salikumi,
b) ar seno kalendāru saistītas zīmju grupas,
c) kompleksas daudzslāņu ideōgrammu grupas – kombinētais raksts;
6) Speciāliem nolūkiem, piemēram, reģošanai, zīlēšanai paredzētie ieraksti;
7) Dažādiem, pagaidām nenoskaidrotiem nolūkiem paredzētie senraksti;
8) Īstie jeb fonētiskie rūnu raksti;
a) Senā fonētiskā rūnraksta izkaisītās versijas (paredzētas nākamo krīvu apmācībai, retāk citiem, visbiežāk ar maģiju saistītiem nolūkiem),
b) Nosacīti izkaisītajam rakstības veidam pieskaitāmas salikto rūnu jeb koprūnu grupas ar īpašu nozīmi (buršanās, aizsardzības, reģošanas, velisko (astrālo) palīgu piesaistīšanas nolūkos) (!),
c) Rūniskie teksti jeb rindās rakstītās fonētiskās rūnas (pieder dažādiem rūnu alfabētiem):
Galvenie paveidi ir:
I. Bezstabiņu rūnas (šī veida pieminekļu saglabājies ļoti nedaudz);
II. Stabiņu rūnas (vai nosacīti stabiņrūnas) (saglabājušās pietiekamā daudzumā visā Baltijā).
Baltijā un baltu teritorijās sastopamos īstā rūnu raksta pieminekļus nosacīti esmu iedalījis 16 atšķirīgās grupās (tās šeit netiks uzskaitītas un sīkāk aplūkotas – par to varēs kādreiz izlasīt manas grāmatas “Laikmeta Stīgas” nodaļā “Dieva valoda. Senās baltu rakstības akmens pieminekļi un to loma senču ciešajā saistībā ar kosmiskajām norisēm” -, taču par dažām grupām tomēr pēcāk būs jārunā).
A.Mičuļa rakstu kopas Senraksts uz koklēm Sākums - https://dziveszinazaltis.blogspot.com/2017/08/senraksts-uz-koklem.html
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru