Jānis Sils, Latviešu Nacionālistu kluba vadītājs, Tēvijas sargu instruktors
Letarģiskā miega dīleri un sabiedriskās domas anesteziologi ir apsēduši mūsu valsts centrālās varas pozīcijas. Mūs mierina ar NATO līguma 5.paragrāfu, ar ES pavalsts statusu. Tikai nekaitināt krievu lāci! Nesaasināt retoriku, neprovocēt! Dialogs visu risināšot! Mums nekas nedraud! Guļat mierīgi, dārgās avis!
Zemessardze atbruņota, Drošības policija „izsaka bažas", armija aizņemta Afganistānas demokratizēšanā. Mums nekas nedraud!
Man ir pilnīgi vienaldzīgi savā gudrībā un akmens cietajā intelektuālismā sapinušies „eksperti", kas lieliski pamato, kādēļ vislabākā izvēle ir mierīgi „onlainā" vērot ukraiņu traģēdiju, nevelkot paralēles ar mūsu situāciju, jo mēs taču esam NATO! Bet mani neatstāj vienaldzīgu, ka, tā vietā, lai a) nekavējoties jūtami palielinātu Latvijas aizsardzības budžetu (Parex glābšanai miljardu atrada dažu dienu laikā), mēs diskutējam par 2% no IKP līdz 2020.gadam,
b) piešķirtu kaut minimālu drošības resursa jēgu Zemessardzei, atdodot glabāšanā vīriem ieročus, nenotiek pat elementāras informatīvās sanāksmes, kurās tiktu analizēta situācija un veikta instruktāža,
c) dotu skaidru signālu, ka jebkuras graujošas darbības jau saknē tiks novērstas,
- mēs kā lielu panākumu traktējam CNN un BBC kanālu iekļaušanu TV apraidē (tas došot pretsvaru Krievijas kara propagandai).
Kad gan beidzot mēs, latvieši, domāsim reālistiskās kategorijās? Kad sāksim apzināties realitāti, kurā par savu brīvību un drošību, pirmkārt, esam atbildīgi mēs paši? Kad sapratīsim, ka likt savas eksistences likmi uz to, ka lielvaru interešu sadursmju un saskaņošanas rezultāts būs atbilstošs mūsu izdzīvošanas iespēju minimumam, ir klaja muļķība?
Daudz spriedelējumu izskanējis par Ukrainu - cik tur Rietumu spēles, cik Krievijas rīcības - tie izskaidro visu, reizē nedodot neko! Mēs nezinām, kādas shēmas ir prātā katrai no lielvarām, bet mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu intereses tiks ņemtas vērā tikai tik tālu, cik paši būsim gatavi tās aizstāvēt!
Stundas lidojuma attālumā no mums notiek reāls militārs iebrukums, mēs dzīvojam vietā, kur abu debespušu lielvaru intereses pārklājas kā minimums tikpat spēcīgi, kā Ukrainā. Mums ir ap 50 000 Krievijas pilsoņu, pārsimts tūkstoši Krievijas „tautiešu", Kremļa sadarbības partneris galvaspilsētas vadībā, Rietumiem pārdevusies varas elite.
Ja Ukrainā virzība vismaz daļēji notiks ukraiņu nacionālo interešu virzienā, tas būs organizētās, apmācītās (obligātais dienests), savas intereses aktīvi aizstāvēt spējīgās ukraiņu tautas daļas - nacionāli noskaņoto protestētāju, ar kuriem spiesti rēķināties, kā ar reālu varas faktoru, nopelns. Bez viņiem, visticamāk, jau sen būtu salīgts kompromiss starp Krieviju un Rietumiem, veidā, kas ukraiņu tautai vismazāk izdevīgs.
Neatkarīgi no tā, kā tiks izspēlēta lielvaru šaha partija, mūsu brīvība un drošība pamatā būs atkarīga no mums pašiem.
1939./40.gadā Latvijas varas iestādes tāpat kā šodien „kušināja" presi, atturējās veikt jebkādas darbības (mobilizāciju, piemēram), kas varētu izprovocēt PSRS. Rietumi, negribēdami iesaistīties „gaļasmašīnā", akceptēja Vācijas augošās ambīcijas.
Dod, Dievs, ka viss noregulētos bez tālejošām un smagām sekām Ukrainai un arī mums! Bet realitāte neļauj mums laiski paļauties uz „sabiedrotajiem", cerēt ka valsts drošības struktūras gribēs un varēs noreaģēt adekvāti un laicīgi, ja būs nepieciešams, jo mūsu līdzšinējo drošības politiku var raksturot kā atsevišķu entuziastu cīņu ar plānveidīgu nacionālo interešu sabotāžu!
Es aicinu ikvienu latviešu vīru rīkoties - sagādāt visu iespējamo, lai nepieciešamības gadījumā aizstāvētu savu ģimeni un tautu. Padomājiet par attiecīgu ekipējumu, bruņojumu un iespējamiem scenārijiem!
Neļausim skalot sev smadzenes ar vakara pasaciņām par to, ka viss ir vislabākajā kārtībā! Nebūsim naivi, pasīvi graudi starp dzirnakmeņiem!
Raksta avots: www.nacionalisti.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru