svētdiena, 2013. gada 24. novembris

Jo mazāk mūsu ir, jo stiprākiem mums jākļūst

Baltu sakrālā mantojuma 4.konferenci 23.novembra rītā Vītolu saime iesāka ar šiem Jāņa Vītola sacītiem vārdiem - Jo mazāk mūsu ir, jo stiprākiem mums jākļūst - ar Divejādi saule tek... konferences dalībniekiem un klausītājiem līdzidziedot. Jāņa atgādinājums par to, ka dzīve ir mūsu skolotājs, bet skolotājs ir arī nāve, protams, bija ciešā kopsakarā ar sagruvušo veikala ēku un bojā gājušajiem ļaudīm.

Šādi notikumi vairāk kā ikkatrs cits notikums atgādina gan par nepieciešamību būt saliedētākiem, gan drosmīgākiem, gan atbildīgākiem.

Gluži vietā arī Jāņa atgādinājums par to, ka saule ir mūsu kosmiskās, astronomiskās Saules sistēmas sirds un mūsu sirds līdzība.


Pirmajā konferences dienā ar priekšlasījumu "Laika zīmju ritmi un zīmes baltu kultūrā" uzstājās astrologs un laika zīmju pētnieks Ivo Puriņš, par tēmu "Mūsu tradīcija dabaszinātnieku noklusēto atklājumu gaismā" runāja ķimijas zinātņu doktors Edgars Alksnis.

Ikkatru vēstījumu ievadīja Vītolu saimes dziedājums. Gan iedziedot to vēsti par Mazu tautu istabiņu gan kā mūsu dzives, gan ikdienas telpu gan pašu iekšpasaules telpu. Janīnas Kursītes-Pakules vēstījumu "Spēka vāŗdi un ķermeņa spēks" - ar kueliņu, kuŗš miglā un rasā zūd un tad, kad migla zudusi, kueļš atrodas, par to, ka saules precībās jājot saule pati precinieku apdāvina i ar zelta segliem i citu nepieciešamo. 

Tā reizēm notiek, ka vēstījums sagatavots vienāds, bet dzīves notikumi to pavērš mazliet citādu - arī šoreiz tā. Un tomēr galvenais Janīnas stāstījuma virziens jau bija tomēr par vārdu un par mūsu katra paša atbildību - kādai būt mūsu atbildībai redzot, apzinoties un novērtējot to, kā vārds piesārņo telpu arī tad, ja mēs to neesam sacījuši, arī tad, ja tos neesam izlasījuši. Un par tam pretējo - ar vārdu radītu, attīrītu telpu. Tikpat atbildīgi kā izsacīti, uzrakstīti  vārdi ir arī personvārdi un uzvārdi, kuŗiem ir savs stāsts katram, savs tradicionālais pamats, spēks un biogrāfija. Un tam pretējais, jaundzimušie bērni, kuŗu vecāku dotie vārdi neko no šī nenes - tiem nav ne savas biogrāfijas, ne spēka, ne tradīcijas.

Dziedinošie, sakrālie vārdi, ikdienas vāŗdi un rakstītā vārda svars, ar paša roku, paša dzīvajā rokrakstā rakstīts vēstījums. Arī par to, ka varbūt teju katrai tautai ir savi varbūt svētiem, varbūt neaizsniedzamie vietvārdi: kas armēniem ir viņu svētkalns Ararats, kas atrodas Turcijas valstī un kas latviešiem - Abrene, - vai tikai vieta, attalumu līdz kuŗai rāda tik sens ceļa rādītājs Viļakas pusē Vēršukalnā. 

Vieni no stiprākajiem ir Mīlestības vārdi un Dzimtenes vārdi un nebaidīsimies tos sacīt. Un Aizsardzības vārdi. Tiem, VĀRDIEM,  un vārda spēkam tuvu stāv arī ķermeņa spēks - tā kustības un žesti, stāja, un apģērbs - senās zīmes un raksti tajos gan greznumam, gan sparam, gan aizsardzībai. Arvien vairāk tiek to ļaužu, kuŗi līdztekus šim apzinās veselīga uztura, tai skaitā zāļu tēju spēku. Un pieskāriena spēku. Un labu domu spēku.
Priekšlasījumu izskaņā šai dienā Valdis Celms - gan ar atgādinājumu par zinātniskā un simboliskā pasaules skata kopainu, kopsakaru, gan atgādinot par Tikumu un tikumības lielo lomu mūsu dzīvēs un attieksmē vienam pret otru un pasaules notikumiem, - par Laipām, par zeltu un par savu tautu. Un par līdzatbildību.

Kad konferences pirmās dienas vēstījumi bija vēstīti, sekoja ļoti svarīgā konferences daļa - diskusija, - konferences rīkotāju, dalībnieku, lektoru veidokļu apmaiņa par to, kas mums būtu jādara tālāk, kā jsavieto tas Vērtību mērs, kas mūsu tradīcijā ir. Kā mēs šo un caur šo vērtību mēru varam tālāk dzīvot paši, saprasties, vienoties, sadarboties.

Viss top - tautas vērtību, mūžvērtību kopaina jau ir iezīmēta vāŗdos, jēdzienos - te tikai dažus no tiem, sīkāk nekomentējot piesaukšu - Dievs, Daba, Darbs; Skaistums, Tīrība, Radīšana; Katra Paša apzinātais ceļš. Sirdsgudrība, Godaprāts, Darba Tikums; Sirdsapziņa, no kā vairojas labklājība un kas patiesībā ir Labklājības avots; Apzināšanās, Atbildība Individuālā dvēsele un Tautas dvēsele - tās atjaunošana; Valoda, Garaspēka pāŗsvars pār karaspēku, Solidaritāte, Solidaritāte, Kopsajūta.   


1 komentārs:

  1. Komentārs no Spuŗu Riča (tā kā viņs tehniski to nevar ielikt, tad es pēc viņa lūguma to pārkopēju):

    "Paldies, Gunta, par iespēju gūt vismaz nojautu kas un kā notika sarīkojumā. Tomēr, kaut mazliet, arī tālumā varam priecāties līdz notikumiem tēvzemē.
    Gan viena piebilde: vēstijumā par " mūžvērtību kopaina " ļoti pietrūka mūsu šodienas
    "bada maizes" pieminēšana - kopā turēšanās. Pēc iespējas visu apzinīgo tautas ķermeņu apvienošanās vienā saimē. Vienam mērķim - tautas dzīvībai - strādajošai darba grupai. Vien ciešā kopībā varam cerēt savai tautai saules mūžu veidot. Un daina taču māca: dzīvot nozīmē strādāt, un strādāt nozīmē dzīvot. Pateicībā - Ričs."

    AtbildētDzēst