Lietuvas senās galvaspilsētas vietā Ķernavē sākušās "Dzīvās
arheoloģijas dienas"
Viļņa, 6.jūl., LETA--BNS. Ķernavē, Lietuvas senās galvaspilsētas
vietā, ceturtdien sācies starptautiskais eksperimentālās
arheoloģijas festivāls "Dzīvās arheoloģijas dienas", kas
norisināsies jau astoņpadsmito reizi.
Ķernaves pilskalnos, autentiskā cilvēka un dabas veidotā ainavā, atdzims XIII-XIV gadsimta amatnieku sētas, darbnīcas un saimniecības ēkas. Eksperimentālās arheoloģijas meistari no Lietuvas, Latvijas, Baltkrievijas, Polijas, Krievijas, Vācijas, Ungārijas un Norvēģijas rādīs un stāstīs, kā senatnē tika darināti darbarīki, kaltas rotas, veidoti māla podi un šūtas drānas.
Daudzo dalībnieku vidū varēs sastapt arī viduslaiku Daugmales amatniekus un folkloras kopu "Delve" no Latvijas.
"Sajutīsim dūmu pirts un bērza slotu smaržu, klausīsimies kalēja āmura skaņās un jēru blēšanā - pieredzēsim agrīnās pilsētu kultūras gaisotni," aicinājuši festivāla rīkotāji.
Neolīta un agrā bronzas laikmeta apmetnē varēs iepazīties ar seno keramiku, vērot, kā tiek iegūta uguns un kā top krama, akmens un kaula darbarīki, kā tiek iekārtots akmens laikmeta mājoklis, pītas un ar māla javu apmestas starpsienas un taisītas guļamlāvas. Uz pavarda tiks gatavots ēdiens, turpat līdzās tiks veidoti, rotāti un apdedzināti podi, darināti apģērbi.
Arheologs Aleksejs Luhtans stāstīs par viduslaiku Ķernaves vēsturi un pilsētnieku ikdienu un iepazīstinās interesentus ar greznu tā laika sievietes tērpu. Ap mājokļiem varēs satikt klejojošus muzikantus, ubagus, klaidoņus un bendes.
Amatnieku sētās meistari no Lietuvas, Polijas un Latvijas iepazīstinās ar viduslaiku audumu un dzintara rotu tapšanu, sadzīvi un muzicēšanas tradīcijām. Savas mākas Ķernavē rādīs arī Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas seno cīņu klubi.
Ķernave, Lietuvas senās galvaspilsētas vieta, kas atrodas tagadējā Širvintu rajona teritorijā, kopš 2004.gada iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Valsts Ķernaves arheoloģijas un vēstures muzejrezervātā, Neres labajā krastā, vienuviet atrodas vairāki pilskalni, kam XIX gadsimtā doti nosaukumi Pils kalns, Ziedokļa kalns, Mindauga kalns jeb Mindauga troņa pilskalns, Lizdeikas kalns un Kriveiķišķu pilskalns, kā arī senpilsētas vieta un uzkalniņu kapulauks. Arheoloģiskie dati liecina, ka cilvēku apmetne šai vietā atradusies jau IX–VII gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.
Citas Lietuvas ziņas:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru