Iznākusi jauna grāmata DIEVA ATSKĀRTA

Iznākusi jauna grāmata DIEVA ATSKĀRTA: Dieva dainu sakārtojums un apcere, Marģers Grīns

Šīs apceres nolūks ir dot pārskatu par latviešu attiecībām ar Dievu, sakopojot pārliecinājoši lielu skaitu dainu par Dievu kopā ar variantiem. Grāmata ir sakārtota tā, lai lasītājs var viegli iepazīties ar līdzīgām un atšķirīgām dainām par Dievu, par Dieva īpašībām un Dieva ietekmi uz cilvēku dzīvi.

Autors, Marģers Grīns ir pētījis dainas, izdevis vairākas grāmatas, ieskaitot Latviešu gads, gadskārta un godi un ir darbojies latviešu sabiedrībā, kultūras un izglītības laukā,  vadot Klīvlandes latviešu skolu un strādājot ALA (Amerikas Latviešu Apvienība) valdē kā Kultūras un Izglītības biroju vadītājs.

Kopš 1991. gada M. Grīns kopskaitā 14 gadus vadījis Latviešu tautiskā mantojuma kursus Latvijā.

Grāmatas cena 38 EUR (ieskaita pasta izdevumus)
Grāmata pasūtināma: dievaatskarta@gmail.com 

(maksājums PAYPAL kontam: dievaatskarta@gmail.com)

Recenzija: Marģera Grīna grāmata „DIEVA ATSKĀRTA”, MĀRA 2015. 320 lpp.

Latviskais Dieva redzējums.

Šodienas latviešu kultūras pasaulē vai ik dienas dzirdam vārdus „latviskā dzīvesziņa”. Jaunajā Latvijas satversmes ievadā (preambulā) ir teikums: „ Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.” Domāju, ka atradīsies retais latvietis, kuŗš neminstinoties tūdaļ spētu atbildēt: „Kas ir šī redzami svarīgā latviskā dzīvesziņa?” Uzdrošinos apgalvot, ka tuvākais, pazīstamākaisapzīmējums vārdam „dzīvesziņa” ir „pasaules uzskats”. Mūsu gadījumā vēl jāuzsver: latviskais pasaules uzskats. Šī uzskata centrā ir latviskais Dieva redzējums, kuŗu vispilnīgāk atrodam mūsu dainās. Tādēļ ir ļoti labi, ka top tādas grāmatas kā Marģera Grīna „Dieva atskārta”.

Pazīstamā zinātniece Dr.h.filol. E.Kokare savā tautasdziesmu sakārtojumā par Dievu „Nāc, Dieviņ, līdz ar mani”, 1995. savas grāmatas ievadā, starp citu, raksta: „Ar Dievu un Dievā latvietis ir dzīvojis un strādājis, ar Dievu viņu ik brīdi saista bezgala daudzi pavedieni. Vispirms jau pats mūža ritējums, dzīvības un dzīves, likteņa pavediens.” Šādas domas spilgta liecība ir grāmata „Dieva atskārta”. Visumā Grīns seko E.Brastiņa paraugam - 1928.g. izdotajam dainu krājumam „Latvju Dieva dziesmas”. Tomēr, ja Brastiņa grāmatā minētas 624 dainas, tad šajā krājumā latvisko Dieva redzējumu apliecina dainas ar vēl vairākiem simtiem variantu. Pie tam Brastiņš savu krājumu veidojis

domādams par dievturības struktūru, Grīna grāmata domāta ikdienas latvietim, kuŗam rūp mūsu tautas latviskās dvēseles dzīvība. Ļoti ceru, ka tā veicinās arī latviešu pašapziņasspēcināšanu, jo mēs esam viena no retajām tautām, kuŗa saglabājuse savu īpatnējo Dieva un pasaules redzējumu (dzīvesziņu!), ko mums atstājuši mūsu seņči.

Grāmatas ievadā autors, starp citu, saka: „Šīs apceres nolūks ir sakopot iespējami lielāko skaitu dainu, kopā ar to variantiem, un tās sakārtot tā, lai Dieva būtība, un viņaietekme uz cilvēka dzīvi būtu labi pārskatāma, un palīdzētu šo laiku latviešu sabiedrībai labāk un vieglāk iepazīties ar mūsu seno dievestību, tās garīgajām vērtībām, un dainām kuŗas atrodamas dievturības pamatā.” Lai minēto mērķi sasniegtu, autors lietojamo vielu sadalījis 4 nodaļās kopsummā ar 24 apakšnodaļām, kas atvieglo kāda sevišķa jautājuma atrašanu. Tā pirmajā nodaļā zem jautājuma „Kas ir Dievs”, atrodam dainas par Dievu kā augstāko padomu, radītāju, žēlotāju, sargu u.c. Nodaļā „Dievs un dvēsele” atrodam latviešu tautas redzējumu par dvēseles ierašanos pie cilvēka un aiziešanas atpakaļ pie Dieva. Kā spoža zvaigzne tā nolaižas pie māmiņas namdurvīm, cilvēkam mirstot tā atgriežas atpakaļ pie Dieva, jo

„Mīļš Dieviņš trepes laida, dvēselīti gaidīdams.”

Pārrunas rosinoša ir nodaļa „Dievadēli jeb Debesdēli”. Pieņemot autora ieteikto jaunvārdu, mēs izvairītos no apjukuma, ko rada līdzšinējais gadskārtu apzīmējums dainās (Dievadēli), jo šodienīgajā valodas izpratnē tas rada iespaidu, ka latviešu Dievam būtu dēli. Dainu vēstījums to izteikti noraida.

Bagātīga ir nodaļa „Dieva un Dievadēlu jeb Debesdēlu teikas”. Daudzie piemēri bagātīgi izgaismo latviešu Dieviņa līdzdalību cilvēka ikdienas darbos un dzīves godos. Ceru, ka ilgi nebūs jāgaida arī nākošais izdevums, jo tautieši taču gribēs papildināt savas zināšanas un izpratni par latvisko Dieva atskārtumu, kas ir latviskās dzīvesziņas pamatu pamats.

R.Spuris