Otrā BALTU KRIVULE izskanējusi

Baltu krivule - baltu garīgās tradīcijas kopēju Gada saiets un konference „Zeme un Tradīcija”, ko rīkoja Latviskās dzīvesziņas centrs ZALTIS, Latvijas Dievtuŗu Sadraudze un Beverīnas novada dome, notika no 08.06. līdz 09.06.2012. Beverīnas novada Trikātā. Šī ir viena no dižajām vietām Latvijā, kas pati ir kā svētvieta jau savas vēstures un vārda dēļ, bet Trikātas, Beverīnas novada ļaudis pie tā vien nepaliek, viņi vēlas ko vairāk, - ne tikai dižoties ar to, kas senatnē veikts, bet ir izvēlējušies seno turpināt un turēt dzīvu, lai nostiprinātu savos cilvēkos piederības un atbildības apziņu par savu dzimto vietu. Tālab kopīgi rīkotā Baltu krivule notika tieši šeit, Trikātā un sākās ar LDS dižvadoņa Valda Celma vadītu rituālu, līdzdarbojoties Zemgales, Vidzemes un Rīgas folkloras kopu „Laukam pāri”, „Delve” un „Laiva” dalībniekiem un svētuguns iedegšanu pie Senā krīva, Laika vīra tēla netālu no Atpiļu dižozola. Akmenī Laika vīru kalis tēlnieks Andris Vārpa, arī turpat Trikātā esošā Ķēniņa Tālivalža tēla autors un abu to tapšanu finansiāli atbalstījis vietējais uzņēmējs, lauksaimnieks Rihards Circenis. Šis vakars ir zīmīgs, kad abi notikumi satikušies - Krivule un Laika vīrs. Šeit degtā uguns degs visu krivules laiku. Bet pirmajā vakarā to nesam uz Atpiļu dižozolu, kur gan sauli, gan ozolu daudzinām, un noris šīvakara kopīgais mielasts, iepazīšanās sarunas, sadziedāšanās un sadejošanās starp viesiem un vietējiem, jo savējie še esam visi.

Sestdienā, 9.jūnija rītā pie Atpiļu ozola sargāto uguni tās sargs Varis Liepiņš atnes un iededza pie Ķēniņa Tālivalža tēla, pēc Beverīnas novada Domes priekšsēdētāja Māra Zvirbuļa, ZALŠA valdes priekšsēdētājas Guntas Saules, Kultūras nodaļas vadītāja Ulda Punkstiņa un Dievtuŗu sadraudzes dižvadoņa Valda Celma svinīgajām uzrunām, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas himnām (no gudu pārstāvja Alesa Mikus skanēja senā baltkrievu himna) un karogu pacelšanas, sākās Krivules lietišķā daļa - Konference ZEME UN TRADĪCIJA, kuŗā ar priekšlasījumiem uzstājās gan Lietuvas, Polijas un Gudijas, gan Latvijas dažādu tradicionālo garīgo kopienu pārstāvji: Petras Lukoševičius no prūšu un jātvingu biedrības (Jotvingių – Prūsų Bendrija), no Gudijas (Baltkrievijas) Ales Mikus, no Lietuvas Romuvas Valdas Rutkūnas, Liutauras Balsys Baltasis no Druvjiem un Baltu zintniekiem (Baltųjų žynių bendruomenė, druwių žinyčia „Kuronas”), Rita Dore no Kauņas baltiem (Kauno Baltai), Darius Romančionis no Baltu un Kurtuvēnu zintniekiem (Baltųjų žynių bendruomenės, Kurtuvėnų žynyčios žynys), kā arī Romunas no Norvēģijas jaunāko laiku trimdas lietuviešiem, kuŗš arī pašlaik dzīvo Oslo un ap sevi pulcina lietuviešus, kuŗiem tuva un nozīmīga ir Baltu Tradīcija (latviešu gan pagaidām nav viņu pulkā). Latvijas pusi pārstāvēja Latviešu dzīvesziņas centra ZALTIS dalīborganizāciju biedri – Juris Batņa no biedrības Lauku pirtnieki, Aīda Rancāne un Andris Kapusts no Latvijas Folkloras biedrības, Eva Mārtuža un Guntis Kalnietis no Latvijas Dievtuŗu sadraudzes. Maruta Voitkus-Lūkina, kuŗa pārstāv gan Latvijas Dievtuŗu sadraudzi, gan Latvju dievtuŗu sadraudzi mītnes zemēs ārpus Latvijas (tās centrs ir Amerikas kontinentā). Vēl bez tam krivules konferencē ar saviem lasījumiem piedalījās arī citu tadicionālās kultūras un arī dzīvesziņas biedrību pārstāvji un biedrībās nesaistītie tradīicijas pētnieki, izzinātāji un praktiķi – Ziedonis Kārkliņš (Latvijas Pirts savienība), brīvais dievturis Andris Žukovskis, kuŗš jau vairākus gadus savā sētā aicina piebiedroties domubiedrus un interesentus gadskāŗtu svinībās un citos tradicionālos godos un norisēs, rakstnieks Jānis Lejiņš, kuŗs savulaik ar savu romānu triloģiju „Zīmogs sarkanā vaskā” ir iedvesmojis ne vienu vien trikātieti dižiem darbiem.

Pēc Konferences notika Ugunsrituāls, kas saplūda ar Beverīnas novada dziesmu svētkiem, Baltu saderībai un sadarbībai, uz kuŗu kopīgā gājienā baltu zemju karogus nesot un krivules uguni līdzi ņemot, Rīgas folkloras kopas „Grodi” dūdu, bungu un vijoļu pavadīti devāmies gan mēs, - Krivules dalībnieki, gan Beverīnas novada Dziesmu svētku dziedātaji un dejotāji. Uguni dedzām ar Valda Celma ievadveltījumu un mūsu pašu līdzveltījumiem Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas (Gudijas), Prūsijas, Polijas un citu baltu vēsturiskās kultūrtelpas zemju vienībai, spēkam un nākamībai, - ziedojot graudus – domu, darbu un vēlmju labās sēklas.

Otrās Baltu krivules noslēgumā vienojāmies kopīgai Rezolūcijai – Kopsavilkumam un turpmākam darbam sadarbošanās jomā. Tieši tālab pēc Rituāla Baltu saderībai un sadarbībai atgriezāmies Saieta namā, lai šos jautājumus risinātu. Mūsu baltu kultūras saglabāšanas un attīstības aktualitātes ietvertas Krivules Rezolūcijā – Lēmumā - Aicinājumā baltu kultūrvēsturisko telpu pārstāvošajām valstu valdībām.

....

Nelielu krivules albumu, lūdzu skaties šeit: