Strēlnieku sirdsdziesma

Koncertā strēlnieku dziesmas izdziedās vīru koris Tēvzeme, vīru kopa “Vilki”, tautas tradīciju kopa “Budēļi”, folkoras un cīņu kopa “Vilkači”, tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”. Dziesmas papildinās latviešu strēlnieku fotogrāfijas un strēlnieku mākslinieku Jāzepa Grosvalda, Konrāda Ubāna, Valdemāra Tones, Kārļa Johansona, Niklāva Strunkes, Ž. Smiltnieka gleznu attēli. 

 

 “Jo es sūri padzīvoju, jo lustigi padziedaju” – šī sentēvu gudrība pavada latvieti cauri laikiem, ikdienas un vēstures notikumiem. Šo gudrību neaizmirst arī latviešu strēlnieki cīņu gaitās ejot.

Atzīmējot latviešu strēlnieku simtgadi gribas pieminēt tos strēlniekus, kuri uzturēja dziesmu un mūzikas garu, tā uzmundrinot karotājus nezaudēt spēku un cīņas sparu par savu tēvu zemi. Tie bija gan vienkārši tautas muzikanti, gan skoloti un mācīti vīri kā komponisti un diriģenti Jānis Mediņš, Ādolfs Ābele, Bernhards Valle, mūziķi diriģenti Ernests Kuškēvics, Kārlis Paucītis, Jānis Skujiņš u.c. Visi viņi bija dažādu strēlnieku orķestru kapelmeistari ilgāku vai īsāku laika sprīdi un ar savu muzikālo pienesumu.

Strēlnieku repertuārs bija ļoti daudzveidīgs un plašs. Viņi dziedāja gan latviešu tautas dziesmas, gan latviešu un citu tautu komponistu kora dziesmas, gan oriģinālās, gan izmantojot melodijas, kurām pielika savus sacerētos tekstus un daudzas citas. Dziesmās strēlnieki izpauda savu cīņas sparu, mīlestību pret tēvu zemi, māti, līgavu. Tajās atskan izsmiekls pret vāciešiem, arī šaubas un skumjas par savu dzīvību, bet tomēr visam pāri pārliecība par uzvaru.