... jā katram sava, un labi, ja ir tādas, kuŗās varam vienoties visi kopā. Šai mirklī, šai vakarā kopā. Viens pasaules un dzīvi izzināšanas veids ir caur citu pastāstiem, citu vēstījumiem, vārdos ietērptiem zināšanu gabaliņiem - lielākiem un mazākiem, tīrākiem, patiesākiem un sajauktākiem... dažādiem. Arī tādas zināšanas mums ir vajadzīgas, arī tās ir labas un derīgas zināšanas, kas pie mums nonākušas šādā ceļā.
Taču pavisam cits zināšanu ieguves veids ir to atrašana pašiem sevī. Šoreiz caur dziesmu un dziedāšanu. Dāvis un Monta mūs uz to ieskandināja. Nesteidzīgi un rimti, skanīgi un skaļi - kā nu katra no mūsu kopīgi dziedātajām dziesmām to lika un ļāva. Ļauties dziesmas vilnim, iejusties un dzīvot dziesmas laukā - tā ir brīnišķa prasme, kas daudziem pieejama un zināma, citiem jauna un pasveša. Tomēr, neskatoties uz mūsu, šai otrdienas vakarā kopā sanākušo, dažādajām pieredzēm, dažādo skatījumu, saskaņošanās dziesmās notika. Palēnām, pamazām. Un no šīvakara nešaubīgi mēs aizgājām par krietnu gabaliņu tuvāki viens otram un lielajai Tradīcijai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru