trešdiena, 2012. gada 2. maijs

Atklāta vēstule

26.04.2012.

Tiesībsargam Jurim Jansonam
Latvijas Juristu biedrībai
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai
Latvijas Republikas Kultūras ministrijai
Konferences „Vai Latvijā izglītība sasniedz savus uzdevumus? Bērnu tiesības saņemt vērtīborientētu izglītību” dalībniekiem
Konferences „Bērnu tiesību ievērošana Latvijā kontracepcijas jomā” dalībniekiem

Par vērtību sistēmu izglītībā un latviskās identitātes saglabāšanu

Cienījamais tiesībsarg, 

Cienījamie konferences dalībnieki!

Mēs, apakšā parakstījušies, izsakām atzinību Latvijas Juristu biedrībai par noorganizēto sabiedrisko diskusiju par vērtībām izglītībā un ģimenes vērtību sabiedrībā.

Vēršam Jūsu uzmanību un izsakām nožēlu, ka organizētāji un tiesībsargs nav ņēmuši vērā Latvijas valsts pamatvērtību – latvisko identitāti, kas veidojas latviskas kultūras un tradīciju vidē, un kuru nosaka tradicionālajā kultūrā izveidotais pasaules uzskats, nodrošinot valsts pamatnācijas pastāvēšanu. Tradicionālā (etniskā) kultūra nosaka vispārcilvēciskās vērtības un piederību noteiktā reģionā dzīvojošam etnosam, indivīdu spējas radīt un atražot etnosa īpatnības, un evolucionēt.

Pasaulē ik gadu izmirst daudzas dzīvnieku un augu sugas. Cilvēku sabiedrība ir vienīgā, kas apzināti var rūpēties par cilvēces bagātību – tautām un tautu kultūru.

Kultūra ir cilvēciskās esamības pazīme, kas realizējas katram etnosam noteiktās mentalitātes formās. Tautas attīstības laikā izveidojies tradicionālās kultūras mantojums (vērtību un arhetipu sistēma, tikumi, attieksme pret pasauli) sargā tautu no izmiršanas un nodrošina katra etnosa īpatnībām nepieciešamo pilnveidošanos.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam teikts: „Nākotnē valstis, kas nostiprinās un attīstīs savu identitāti, iegūs svarīgu salīdzinošo priekšrocību globālajā sacensībā, jo arvien lielāka vērtība būs atšķirīgajam un savdabīgajam. Latvijai kā mazai nācijai ir īpaši svarīgi saglabāt un attīstīt savu identitāti, valodu, nacionālās kultūras vērtības un tās kultūras telpai raksturīgo dzīvesveidu, lai, radoši izmantojot citu kultūru auglīgo ietekmi un veicinot atvērtību, stiprinātu valsts konkurētspējas potenciālu. Nācijas stiprums, radošums un identitāte sakņojas mantotajās un jaunradītajās materiālajās un garīgajās vērtībās.” 

Mēs jautājam tiesībsargam, vai Jūs iestājaties par Stratēģijā 2030 noteikto? Kā Jūs nodrošināsiet likuma "Par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu" (25.11.2004.) izpildi, kas nosaka nodrošināt nemateriālā kultūras mantojuma tālāknodošanu, it īpaši ar formālās un neformālās izglītības palīdzību.

Mēs jautājam, kāpēc tiesībsargs neiestājas par Satversmē noteikto valsts un baznīcas nošķirtību, un atbalsta „Izglītības likuma” pakārtotību „Reliģisko organizāciju likumam”: Izglītības iestādes un reliģiskās organizācijas attiecības regulē Reliģisko organizāciju likums. Tikai pats „Izglītības likums” var regulēt izglītības iestāžu attiecības ar jebkāda veida organizācijām vai institūcijām.

Eiropā pazīstamā 20.gadsimta filosofe Zenta Mauriņa savos darbos ir pamatojusi tradicionālās kultūras un folkloras iespaidu uz sabiedriski aktīva, estētiski izaudzināta un nacionāli nosvērta cilvēka attīstību, šādā veidā stiprinot tautas nacionālo identitāti.

Mēs, apakšā parakstījušies, aicinām Latvijas valsts izglītības sistēmā kopt latvisko identitāti, audzinot jauno paaudzi par latviskās kultūras mantojuma tālāk nesējiem, tādējādi nodrošinot latviešu tautas pastāvēšanu.

Biedrība ZALTIS, kuru veido:

Biedrība Lauku pirtnieki
Folkloras informācijas centrs 
Latvijas Folkloras biedrība
Latvijas Dievturu sadraudze
Kultūras un izglītības studija Talantu pilsēta
Biedrība Tava skola
Latvijas Tradicionālās kultūras asociācija 

Augstākminēto biedrību vārdā
Biedrība ZALTIS valdes priekšsēdētāja G. Dombrovska

1 komentārs:

  1. Biedŗība Viedums vadītāja Volda Prancāna personā pievienojas parakstītājiem

    AtbildētDzēst