Tikt vai netikt – tāds ir jautājums!

Jānis Sils

Kaitina pēdējo dienu ņemšanās ap tikumību. Gan tie, kas sakās tikumību aizstāvam, gan tie, kas pirmos apsmej, kopsolī nodara lielu kaitējumu mūsu sabiedrības morālei. 

Problēma, manuprāt, ir apstāklī, ka nedz pirmajiem nedz otrajiem nav skaidrības par jēdziena „tikumība” nozīmi. To būtu viegli saprast, ja vien mazliet ieklausītos mūsu valodā, kas ir gudri būvēta. Vārds „tikumība” ir visciešākā saiknē ar vārdu „tikt”. Arī latviešu morāles kodeksā – Dainās šie vārdi tiek lietoti identiska nozīmē. (Piemērs: „Tikušam dēliņam, bite jūdza kumeliņu…”) Tātad tikumība ir nekas cits, kā apzīmējums tam, cik tālu cilvēks vai sabiedrība ir tikusi, izkopjot pozitīvās rakstura īpašības un uzvedības normas.

Otrkārt, ir ne vien skumji, bet ari dumji, ka tikumības jēdziens tiek sašaurināts līdz seksualitātes vai rupjību tēmai. Tikpat bēdīgi būtu, ja jēdzienu „koks” attiecinātu tikai uz, piemēram, alkšņiem, tādējādi pieļaujot visu citu koku sugu neierobežotu ciršanu. Tikums ir ne tikai piesegts plikums, bet arī pieklājība, draudzīgums, gudrība, skaistums, spēks, drosme, godīgums, līdzjūtība un daudzas citas īpašības un izturēšanās veidi. 

Vai izglītībai jābūt tikumīgai? Jā, protams! Jo tikai tā ir izglītība, kas attīsta un iz – GLĪTO. Vai tas nozīmē, ka mācību saturā nedrīkst būt nekā, ko varam apzīmēt kā netikumīgu? Protams, nē, jo tikai analizējot, parādot un izprotot nevēlamus uzvedības un rakstura īpašību modeļus, var norādīt uz vēlamo, ideālo un izkopjamo. Jautājums ir ne tikai par tekstu, bet arī kontekstu.

Katra sabiedrība, kas vēlas pastāvēt un attīstīties, gan apzinātā, gan neapzinātā līmenī, formē savu izpratni par tikumību, redzējumu par to, kādam jābūt cilvēkam, kā jāizturas pret apkārtējiem, dabu, pasauli. Tie kas ņirdz par tikumību, netieši aicina uz anarhiju un paši „šauj sev kājā”, jo diez vai viņiem gribētos tikt piekautiem, vienkārši tādēļ, ka kādam citam bijusi slikta diena darbā. Tikumīgs cilvēks to nedarīs, neticis gan. Un tad nu tāds tikumības apņirdzējs kādā vakarā varētu būt neticis līdz mājām. Bet, būt netikušam taču esot jauki, vai ne?