 |
| Vimba, Voldemārs. Saules kauja (1930-gadi) |
"Uz krievu zemi sūtīja nu sūtņus viņš pēc palīga,
un prāvā pulkā igauņi šurp nāca itin nadzīgi;
leti, līvi līdzi gāja, mājās palikt nedomāja.
Par to bij krustnešiem liels prieks,
jo vīrs neviens tiem nebija lieks.
Tie prāvā bara priekšā stāja
un nu uz leišu zemi jāja,
Tiem apkārt salasījās pulks pagānu,
un otrā rītā
nu sākās cīņa negaidītā ar pagāniem,
vai tīk vai ne.
Tos nesargāja purvaine,
tur tos kā sievas apkāva.
Man žēl ir daža varoņa,
ko neaizsargātu tur sita.
Daudz citu izmisumā krita
un mājup muka, ko vien spēja.
Zemgaļi nu nekavēja bez žēlastības apsist tos,
gan nabagos, gan bagātos.
Ar saviem ordeņbrāļiem mestrs gan pretojās vēl itin jestrs,
līdz viņiem zirgus nomaitāja.
Tad kājās viņi cīņā gāja un dažu vīru nogāza,
līdz beidzot viņus pieveica."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru