Gunta Saule
Zvaigznes diena – seni svētki, ar kuŗiem saistīti ticējumi vēl jo vairāk apliecina gaismas pirnīgu atgriešanos – Saules atgriešanos. Kad ieskatāmies mūsdienu kalendārā Saules lēktu un rietu laikus, mēs par to droši varam pārliecināties. Ap 6.janvāri ir tas brīdis, kad Saules diena gan no rīta, gan vakara puses ik rītu jau par minūti vai pat divām top gaŗāka. Līdz tam laikam tā vēl rīta pusē ir „domīga” un gandrīz nemaz gaŗumā nestiepjas vai stiepjas tik minūti pa divām dienām vai reizēm vēl mazāk.
Tālab nav šaubu, ka arī sen pirms jaunajām, t.s. kristietiskajām ietekmēm un arī nesaistīti ar tām, šis laiks ir bijis gana svēts un nozīmīgs arī mūsu senajiem, kuŗiem Saules dzīve debesu jumā bija tikpat svarīga, kā pašu šeit uz Zemes – ne velti Dainās Saules un Saules meitu un Dieva dēlu dzīve tiek salāgota ar ļaužu dzīvi. Debesu spīdekļu kāzu dziesmas tiek dziedātas ļaužu vedībās. Un ne velti mūsu senie ticējumi vēsta par Ziemassvētkiem, kā „Dievam dārgu laiku”, tas varbūt norāda, ka runa ir tiešām par ilgāku laika posmu – mēs itin bieži dzirdam, stāstus, ka tie sākti svētīt jau 12 dienas pirms ziemas Saulgriežu brīža un svētes turpinājušās vēl arī 12 dienu un nakšu pēc tam.
Un arī debesu Zvaigznes dienā tieši Saule ir atkal tā nopietnā svētā laika noteicēja. Dažkārt ticējumos Zvaigznes dienu dēvē par „pagānu svētdienu” – varbūt pēc līdzības - kā atkāzas vai kā „baltā svētdiena” nedēļu pēc Lielās dienas vai Pēterdiena kā Jāņu atsvēte vai Jāņu laika noslēgums. Tad Zvaigznes diena ir Ziemassvētku laika noslēgums – sākam gaidīt Meteni, vēl pa vidu iesvetīdami Teni un Sveču dienu.
Ko tad vēsta Zvaigznes dienas ticējumi? Mazliet saules iespīdēšana Zvaigznes dienā solīja labu ražu tīrumos un zvaigžņotas debesis naktī savukārt dāsnu ogu un augļu ražu. Zvaigžņota debess Zvaigznes dienas priekšvakarā vēstī arī to, ka izdodies lopiņi – kazas un aitas. Savukārt, lai labi padotos sivēni, saimnieces Zvaigznes dienā nedrīkstot dusmoties.
Pie tam, - saulaina Zvaigznes norāda ne tikai uz to, ka laiks no vecās līdz jaunajai Sveču dienai (tātad, no 2.-16.februārim) būs saulains un zvaigžņotām naktīm, un šis gaišais laiks savukārt tālāk vasarā par labu siena laiku, bet tā ir arī pazīme, kas paredz mierīgu un saticīgu gadu.
Gluži visi darbi šai dienā nebija darāmi – piemēŗam, matu sukāšana neieteicama – ar to ir gluži interesanti, jo itin bieži svētajās dienās matus sukāt sievām un meitām jāpiesargājas – varam vien minēt, kālab. Par matu sukāšanu Zvaigznes dienā tiek ar utīm draudēts, bet mēs zinām arī mūsu ikdienas teicienos par to kukaiņu saistību ar netikumiem. Varbūt tās līdzības var salikt kopā un rast kādu kopsakaru ar tikumiem vai netikumiem. Par matu saistību ar Visuma enerģijām mēs esam daudz un dažādās cittautu mācībās dzirdējuši. Mums kā vienmēr, viss ir dziļāk un smalkāk noslēpts un šī saistība aprakstīta.
Tāpat arī Zvaigznes dienā neiesaka lauz zarus, skaldīt malku, cirst skalus un darīt tamlīdzīgus darbus, - tas, lai rokas un kājas būtu veselas un nelūztu.
Zvaigznes dienu mēdz dēvēt arī par Krusta dienu – tad lietuvēna krusti ar baltu krītu velkami uz māju un citu sētas namu durvīm – tas lai piesargātos no nelabajiem gariem, mošķiem un dažādas līdzīgas sodības. Ir ticējumi, kas tieši vēsta par ietekmēm no kristīgām baznīcām, bet ej nu saproti, kurā virzienā tā ietekme – tikpat labi tāds lietuvēna krusts durvīm priekšā var tikt aizvilkts tālab, lai sveši sludinātāji un svešas zināšanas tai sētai netiek klāt... Citādi jau, kā vienmēr, sētā, kas tik tuvu ar citsaules, meža, krūmu un pat Veļu mātes būtnēm dzīvo, tam jābūt piesardzīgam arī par to, lai mazās citsaule būtnītes nemaldās tur, kur nav viņu vieta. Katrs, kas sveša vietā iemaldījies, var visādi citādāk, cilvēkam nedraudzīgi izrīkoties.
Zvaigznes dienā beidzas Ziemassvētku laiks un tai jābūt gada aukstākajai dienai. Ar zvaigznes dienu noslēdzas arī Andrejdienā aizsācies precību zīlēšanas laiks. No Jaungada līdz Zvaigznes dienai nevajag ne vērpt, ne aust, citādi neviesīsies aitas. Auksta Zvaigznes diena sakrīt ar aukstiem Miķeļiem. Īpaši laba zīme ir zvaigžņu mirguļošana pie debesīm. Zvaigznes dienas priekšvakarā pie vakariņu galda sēžas tad, kad jau ieraugāmas pirmās zvaigznes.
Zvaigznes diena – seni svētki, ar kuŗiem saistīti ticējumi vēl jo vairāk apliecina gaismas pirnīgu atgriešanos – Saules atgriešanos. Kad ieskatāmies mūsdienu kalendārā Saules lēktu un rietu laikus, mēs par to droši varam pārliecināties. Ap 6.janvāri ir tas brīdis, kad Saules diena gan no rīta, gan vakara puses ik rītu jau par minūti vai pat divām top gaŗāka. Līdz tam laikam tā vēl rīta pusē ir „domīga” un gandrīz nemaz gaŗumā nestiepjas vai stiepjas tik minūti pa divām dienām vai reizēm vēl mazāk.
Tālab nav šaubu, ka arī sen pirms jaunajām, t.s. kristietiskajām ietekmēm un arī nesaistīti ar tām, šis laiks ir bijis gana svēts un nozīmīgs arī mūsu senajiem, kuŗiem Saules dzīve debesu jumā bija tikpat svarīga, kā pašu šeit uz Zemes – ne velti Dainās Saules un Saules meitu un Dieva dēlu dzīve tiek salāgota ar ļaužu dzīvi. Debesu spīdekļu kāzu dziesmas tiek dziedātas ļaužu vedībās. Un ne velti mūsu senie ticējumi vēsta par Ziemassvētkiem, kā „Dievam dārgu laiku”, tas varbūt norāda, ka runa ir tiešām par ilgāku laika posmu – mēs itin bieži dzirdam, stāstus, ka tie sākti svētīt jau 12 dienas pirms ziemas Saulgriežu brīža un svētes turpinājušās vēl arī 12 dienu un nakšu pēc tam.
Un arī debesu Zvaigznes dienā tieši Saule ir atkal tā nopietnā svētā laika noteicēja. Dažkārt ticējumos Zvaigznes dienu dēvē par „pagānu svētdienu” – varbūt pēc līdzības - kā atkāzas vai kā „baltā svētdiena” nedēļu pēc Lielās dienas vai Pēterdiena kā Jāņu atsvēte vai Jāņu laika noslēgums. Tad Zvaigznes diena ir Ziemassvētku laika noslēgums – sākam gaidīt Meteni, vēl pa vidu iesvetīdami Teni un Sveču dienu.
Ko tad vēsta Zvaigznes dienas ticējumi? Mazliet saules iespīdēšana Zvaigznes dienā solīja labu ražu tīrumos un zvaigžņotas debesis naktī savukārt dāsnu ogu un augļu ražu. Zvaigžņota debess Zvaigznes dienas priekšvakarā vēstī arī to, ka izdodies lopiņi – kazas un aitas. Savukārt, lai labi padotos sivēni, saimnieces Zvaigznes dienā nedrīkstot dusmoties.
Pie tam, - saulaina Zvaigznes norāda ne tikai uz to, ka laiks no vecās līdz jaunajai Sveču dienai (tātad, no 2.-16.februārim) būs saulains un zvaigžņotām naktīm, un šis gaišais laiks savukārt tālāk vasarā par labu siena laiku, bet tā ir arī pazīme, kas paredz mierīgu un saticīgu gadu.
Gluži visi darbi šai dienā nebija darāmi – piemēŗam, matu sukāšana neieteicama – ar to ir gluži interesanti, jo itin bieži svētajās dienās matus sukāt sievām un meitām jāpiesargājas – varam vien minēt, kālab. Par matu sukāšanu Zvaigznes dienā tiek ar utīm draudēts, bet mēs zinām arī mūsu ikdienas teicienos par to kukaiņu saistību ar netikumiem. Varbūt tās līdzības var salikt kopā un rast kādu kopsakaru ar tikumiem vai netikumiem. Par matu saistību ar Visuma enerģijām mēs esam daudz un dažādās cittautu mācībās dzirdējuši. Mums kā vienmēr, viss ir dziļāk un smalkāk noslēpts un šī saistība aprakstīta.
Tāpat arī Zvaigznes dienā neiesaka lauz zarus, skaldīt malku, cirst skalus un darīt tamlīdzīgus darbus, - tas, lai rokas un kājas būtu veselas un nelūztu.
Zvaigznes dienu mēdz dēvēt arī par Krusta dienu – tad lietuvēna krusti ar baltu krītu velkami uz māju un citu sētas namu durvīm – tas lai piesargātos no nelabajiem gariem, mošķiem un dažādas līdzīgas sodības. Ir ticējumi, kas tieši vēsta par ietekmēm no kristīgām baznīcām, bet ej nu saproti, kurā virzienā tā ietekme – tikpat labi tāds lietuvēna krusts durvīm priekšā var tikt aizvilkts tālab, lai sveši sludinātāji un svešas zināšanas tai sētai netiek klāt... Citādi jau, kā vienmēr, sētā, kas tik tuvu ar citsaules, meža, krūmu un pat Veļu mātes būtnēm dzīvo, tam jābūt piesardzīgam arī par to, lai mazās citsaule būtnītes nemaldās tur, kur nav viņu vieta. Katrs, kas sveša vietā iemaldījies, var visādi citādāk, cilvēkam nedraudzīgi izrīkoties.
Zvaigznes dienā beidzas Ziemassvētku laiks un tai jābūt gada aukstākajai dienai. Ar zvaigznes dienu noslēdzas arī Andrejdienā aizsācies precību zīlēšanas laiks. No Jaungada līdz Zvaigznes dienai nevajag ne vērpt, ne aust, citādi neviesīsies aitas. Auksta Zvaigznes diena sakrīt ar aukstiem Miķeļiem. Īpaši laba zīme ir zvaigžņu mirguļošana pie debesīm. Zvaigznes dienas priekšvakarā pie vakariņu galda sēžas tad, kad jau ieraugāmas pirmās zvaigznes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru